25 November 2011 @ 06:02 am
 
Esmu pavisam saplēsis savu gulēšanas ritmu. Daru, ko gribu, nekādīgi nesanāk salabot. Un tagad laiks arī tāds, ka miegs visu laiku nāk un nekas cits neatliek, kā gulēt. Labi, ka drīz brīvdienas. Atkal gulēšu no piektdienas līdz pirmdienai.

Lai nu kā, gribēju uzrakstīt tādu garāku ierakstu par pārtiku.  Šis ne tuvu nebūs pēdējais ieraksts, jo par šo tēmu man ir daudz ko teikt. Sākumā man pašam likās, ka varēšu ēst visu un viss būs eksotiski un interesanti. Skriešu ēst visu, kas kustās un nekustās, nebūšu no tiem, kas baidās no kaut kā jauna. Nebaidos arī, tikai ēst to gan negribas.

Varu tikai mēģināt izskaidrot, kā tas īsti ir. Nav tā, ka tu ēd omleti un domā "varētu mazāk tomātus" vai "šis siers neder". Tās ir garšas, ar kurām vari variēt un pētīt, bet te viss ir kopā un garšo pavisam citādāk. Tas ir kā prastā ūdenī uzvārīt zirņus un olas (iesist ūdenī tāpat, nevis vārīt ar čaulu). Tad aizej uz maksimu, pieej pie garšvielu plaukta un šķaudi no visa spēka. Tās paciņas, kas nokrīt no plaukta tagad ir jāliek klāt pie tavas olzirņzupas, nekādi izņēmumi (jā. Arī tad, ja tas ir želatīns. Jo kaut kas tamlīdzīgs te arī ir atrodams.) Tad tik piemet laurlapu un pasniedz viesiem. Doma tāda, ka tā būs mēlei pavisam nepazīstama, savāda un jokaina garša. Tavs organisms nemaz nesapratīs, ka tas īsti ir ēdiens un netaisīsies par to ieslīgt diskusijās. Tā, nu, ievads tīri tā neko, vai ne?



Man lūdzu vienu... Vienu... Kas te pie velna notiek?

Tā nu sāksim no kreisās bildes apakšā. Tā ir vienīgā gaļa visā bildē. Tos tad arī uz vietas uzcep un nober ar garšvielām tā, ka tie maina krāsu. Pārējo visu (varbūt ne visu, neesmu redzējis, kā viss tiek gatavots) tad pēc nopirkšanas ņem aiz kociņa un liek vārīt eļļā. Kreisajā malā var redzēt to eļļas trauku. Eļļa netiek mainīta, bet kāda atšķirība, tāpat to ir grūti apēst.
Pa labi ir kaut ka, kas izskatās pēc desas. Tā ir soja. Ja kaut kas izskatās pēc desas, tad tā ir soja. Ja kaut kas izskatās pēc sojas, tad tā arī ir soja. Ja tas izskatās pēc sojas, bet nav soja, tad tas ir nākošās kastītes saturs...
Tofu. Faktiski lielākā daļa no ķīniešu virtuves ir sava veida māksla. "Cik veidos un krāsās varam pagatavot tofu un soju?" Tofu ir tāda mīksta padarīšana, kas izklausās tieši tā, kā tā garšo.
Pa labi no baltā tofu ir sojas cīsiņi un brūns tofu. Yeey.
Ietītie sarkanie ir cīsiņi. Tie veikalā nestāv ledusskapī un atrodas bērnu nodaļā, jo faktiski šos sojcīsiņus dod bērniem kā... "našķus"? Riebjas tas vārds, bet šie cīsiņradībji neko citu nav pelnījuši.
Pa labi - soja saritināta kā gaļas bumbiņas. Iekritu.
Tie brūnie satītie cepumveidīgie zvēri ir kaut kas jokains. Es esmu vienīgais, kurš jūt dažreiz veikala piparkūkās tādu savādu asumu? Tas nav kā pipars, bet tomēr taka mēlē iekož nedaudz. Ja citiem arī ir bijusi šāda pieredze - šīs standziņas garšo tieši tā. Ja tāda pieredze nav bijusi - šitie garšo pēc čūsku indes dziedzeriem. Tālāk!
Krabju nūjiņas. Garšo citādi, kā LV. Nav nekādu garšas bagātinātāju un ēdod ļoti atgādina zivi, neko citu.
Virs standziņām ir sēnes. Te ir diva tipa sēnes - šitās pļeckīgās un tad tādas saturīgākas un porainas. Pagaršoju. Garšo pēc sēnēm. Biju patīkami pārsteigts.
Tad var trauciņā redzēt paipalu olas un vēl visu ko, sākot no salātlapām un kāpostiem, bet ne tuvu vēl nebeidzot ar sakaltušām nūdelēm, pupu pākstīm un visādu veidu un līmeņu "KasPieVelna".



No sākuma domāju, ka tās ir aknas uz kociņa. Pēc tam vēlējos, kaut tā arī būtu.

Brūnais tofu. Laikam. Nezinu. Es esmu pietiekami drosmīgs, lai vienā dienā paņemtu cepuri un tāpat vien, neko nezinot, aizlaistu uz Ķīnu, bet šim jokam man drosmes nepietiek.

Būtu jau gribējis to stendu vairāk safotografēt, bet, kamēr mani gaļas kociņi (hehehe...) cepās, apkārt bija jau savācies kārtīgs bars un ātri vajadzēja tīties.

Staigājot apkārt viendien nofotografēju arī garšvielu stendu. Es domāju, ka tās ir garšvielas, bet pārliecināts neesmu. Kvalitāte nav tā labākā, bet nekāda atšķirība, tāpat bardaks.



Spēlējam "uzmini pokemo garšvielu!"
 
 
( Post a new comment )
briinumcepuminjsh[info]french_mime on November 25th, 2011 - 06:11 pm
šis ir pats foršākais blogs cibā šobrīd. ir ļoti aizraujoši lasīt par visiem šiem vatafakiem uz kociņiem.
(Reply) (Thread) (Link)
xan[info]xan on November 25th, 2011 - 06:21 pm
Oi nu tad jau ir vērts arī turpināt rakstīt, tiešām. Vienīgi man tā kamera tāda draņķīga, jo fotografēju ar telefonu un pārāk stāvēt tur un kadrēt ar negribas. Pēc amerikāņa vēl izskatīšos.

Ir jāraksta biežāk, bet nu ir jau tā, ka tas bardaks tik ļoti sabardako visu, ka sēdi apjucis un nevari neko pateikt. Kā arī ja notiek kaut kas, tad domā "nu, pagaidīšu, kad pāries, tad uzrakstīšu par to", bet kad tas ir pārgājis, ir arī pārgājusi sajūta, ka par to jāraksta.

Tā, šis ir tavs pirmais komentārs laikam. Gaidu vēl četrus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on November 25th, 2011 - 08:10 pm
tu vispār baigi forši raksti, arī tad kad tas nav par tofu.

es jau te iepriekš kaut ko iekomentēju bet man šķiet, ka tas nebija nekas lingvistiski advancētāks par ':)' es domāju, ka jā, būs vēl.

mani vispār interesē ieraksti par svešādumu, jo es pati dzīvoju svešādumā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
xan[info]xan on November 25th, 2011 - 08:13 pm
Bail vienīgi, ka nesāku izskatīties pēc kaut kādas pilnīgās īgņas. Man ir neaprakstāms prieks par to, kas man tagad ir un kā man visa dzīve ir izgrozīta šobrīd. Novērtēju to vairāk, kā nepieciešams, bet, kad atveru muti lai ko uzrakstītu, tad tik īgņošanās sanāk. Nezinu, kāpēc tā. Īstenībā esmu dikti apmierināts par visu notiekošo.

Tātad esi jau iekomentējusi, tagad šis... Ok, tad vajag no tevis vēl 2 komentārus.

Kur pati?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on November 27th, 2011 - 02:55 am
es pati studēju bristolē (anglijā). man pret šo vietu ir dalītas jūtas, bet vēljoprojām gadās atrast visādas lietas kas mani izbrīna, patīkamā nozīmē. tomēr par daudzām lietām es te aizvien vairāk īgņojos.

man tomēr patīk svešķermena sajūta, es labprāt padzīvotos vēl kādā vietā, kur mani neviens nesaprot. tev tur ir foršā melanholiskā lost in translation sajūta?

mums tieši ar manu ķīnieti mājasbiedreni bija saruna par ķīnu (arī par mācīšanos tur, viņa stāstīja kā mācījās katru dienu no sešiem rītā līdz desmitiem vakarā)un visādām lietām un es viņai stāstīju ka lai arī te esmu jau trešo gadu, nejūtos kā integrēties un viņa bolīja acis un teica kāāā, bet tu taču vismaz izskaties kā viņi! runā arī kā viņi. kur ir problēma?

es pieļauju ka šis ir nesakarīgs komentārs, jo es rakstu eseju un esmu izdzērusi daudzus enerģijas dzērienus, bet nu moška tie nākamie būs sakarīgāki.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
xan[info]xan on November 28th, 2011 - 04:06 am
Ā nu Anglija vēl tā nedaudz tuvāk gan attāluma gan tajā kultūras ziņā. Vienīgais, ko zinu tādu īsti nepatīkamu Anglijā ir piemēslojums.

NEesmu es redzējis Lost in Translation. Man ir kaut kāda neveselīga kaite izvairīties no lietām, par kurām visi runā. Pēc gadiem 2 noskatīšos to filmu un tad dikti priecāšos par lielisku filmu :D

Nu nez, es te visu savu mūžu nodzīvojot vienmēr jau palikšu tik un tā balts, tā kā man integrēties te nav īsti iespējams. Bet pārāk nealkstu ar.

Tas nekas, man patīk nesakarīgi komentāri, nejūtos viens tāds vismaz.
(Reply) (Parent) (Link)