es pati studēju bristolē (anglijā). man pret šo vietu ir dalītas jūtas, bet vēljoprojām gadās atrast visādas lietas kas mani izbrīna, patīkamā nozīmē. tomēr par daudzām lietām es te aizvien vairāk īgņojos.

man tomēr patīk svešķermena sajūta, es labprāt padzīvotos vēl kādā vietā, kur mani neviens nesaprot. tev tur ir foršā melanholiskā lost in translation sajūta?

mums tieši ar manu ķīnieti mājasbiedreni bija saruna par ķīnu (arī par mācīšanos tur, viņa stāstīja kā mācījās katru dienu no sešiem rītā līdz desmitiem vakarā)un visādām lietām un es viņai stāstīju ka lai arī te esmu jau trešo gadu, nejūtos kā integrēties un viņa bolīja acis un teica kāāā, bet tu taču vismaz izskaties kā viņi! runā arī kā viņi. kur ir problēma?

es pieļauju ka šis ir nesakarīgs komentārs, jo es rakstu eseju un esmu izdzērusi daudzus enerģijas dzērienus, bet nu moška tie nākamie būs sakarīgāki.