 | |
|
#
Manas iekšas deg elles ugunīs, dvēsele, sirdsapziņa, mana būtība un sarpāts, bet ārpusē esmu mierīga, kā klusais okeāns. Principā es esmu klusais okeāns, mierīgs, bet piesārņots ar fukušimas radiāciju un ir nāvīgi bīstams sev un dzīvībai tā iekšā. Iztīriet kāds mani, pati nevaru. |
|
| |
|
Tik daudz nolādētas sāpes, ka es nevaru pozitīvi paskatīties uz dzīvi. Goda vārds. Baigi jāsaņemas un jāatrod kaut kāds salmiņš dzīvošanai. Jo nu drīz man parādīsies vairāk brīva laika, kas nozīmēs to, ka es varēšu gulēt savā istabā un raudāt un ieslīgt dziļā, dziļā depresijā. Kaut kā nenēsā mani uz rokām dzīve. Bet tikai šodien. Cerēsim. Cerēsim, ka rīt būs labāk. Un cerēsim, ka mana neatlaidība vainagosies ar uzvaru pār visu. Pār sevi un savu nelaimi un visiem mošķiem. |
|
| |
|
man Tev nav jāizpatīk
Jā, šorīt gandrīz darbā apraudājos. Tiko nesen iespēdzu pohujseju. Lieta tāda. Bļāviens, Kāmīšu kungs man šorīt iedeva tādu kurvīti, tik sāpīgu..... bļāviens. Bet... nu es viņam tiko iedevu pretī, lol. Lai netaisa drāmas. Bet tie nav vienīgie sūdi. Ir traki. vakar pie manis bija atbraucis R. nu uz randiņu. Un visu randiņa laiku es domāju par Kāmi nolādēto. Par to vakaru. Visu laiku domāju. Es negribēju neko tuvu ar R. Gribēju būt tik atsvešināta, gribēju viena iet gulēt. Kaut kā visu vakaru nomocījām, skatījāmies filmu, bišķi pabučojāmies, viņš mani ņurcīja utt. Es ar savu nelaimīgo seju tikai mēģināju izspiest smaidu. Pateicu, ka slikti jūtos. Jau uzkāpu uz galvas ar to, ka pateicu, ka gribu pīpēt un gāju arī. Normāli būtu, ja es vismaz sākumā tēlotu, ka maz pīpēju. Kaut kādu intīmo bezsakaru darījām zem segām, bet vispār kopumā jutos ļoti nelaimīga, ka ir šādi sanācis un visu vakaru biju ar domām citur. Izdomāju, ka gribu būt viena un nekad vairs nebūt ar nevienu kopā. Tā būtu daudz reiz vieglāk. Es arī neesmu pārliecināta cik viņš ir normāls.. manuprāt, bērnišķigs. Ahh. Bet ja atklāti runājam, viņam ir daudz plusi. Arī plus size kkas tāds, kas meitenēm ir svarīgs. Tas ir nais. Tikai ir arī citi intīmi brīnumi. Par to ne te, ne tagad. Nezinu ko daru un ko gribu. Un vakar skatījāmies filmu par karavīriem afganistānā.. un visi tie aktieri līdzīgi Kalvim. Kalvīša kungam no stāstiem pirms gada. Un tas Kalvis vēl kā melnā pagātnes nelaime, kas man tik nežēlīgi salauza sirdi.. Ārprāts. Tik sāpīgi skatīties uz viņa un viņa draudzenes bildēm arī tagad. Vēl joprojām. Viņš man sirdī pamatīgi bija iekritis. Nenormāli. Es pat Kalvja laiku instagramā vēl joprojām gaidu, un kad sagaidu es iedomājos par viņu, par to, ka viņš ir iedomājies par mani. Ai.. Viss kopā. Visi šie nelaimīgie mīlas murgi. Es neesmu to pelnījusi. |
|
| |
|
Beigas.
Esmu sačakarējusi pilnīgi visu. Sākot ar savu dienu, citu cilvēku dzīvēm utt. Esmu tāda messs. Ir arī ļoti liela iespēja, ka es varētu tuliņ sākt darbā raudāt. Pizģets. |
|
| |
|
Kāpēc?
Šodien sajūtas ir brašas. Viss ir superkārtībā, par spīti trakajam vīkendam. Bet... ir bet.. Bļāviens, man ir rokas stiepiena attālumā satriecošs jauneklis - Rihards. Bet.. tagad Kāmīša dēļ es esmu sajaukusi sev galvu. Laikam tā vajadzēja. Vajag man to Rihardu? Viņam es ļoti patīku, viņš ir lielisks, bet... ja es zinu, ka viņam vajag mani arī pēc tam, kad esmu viņu šausmīgi piečakarējusi utt, man pazūd apetīte. Man pat nav vēlmes pēc mīļuma devas. Es to mīļuma devu jau esmu svešās gultās dabūjusi. Un izmantota es nejūtos, jo nu ok, mani pavedināja pilnīgā manis nevarības stāvoklī, bet es tāpat ar savu nevarību ņēmu virsroku mūsu netīrajās gultas spēlītēs.. Tagad man galvenais, kas galvā sēž ir sakārtot savu materiālo stāvokli un bīdīt lietas, un par puišiem vispaŗ aizmirst, negribu būt atkarīga un rēķināties ar kādu. Kaut gan pavisam nesen tāds bija mans sapnis. Esmu pārāk patstāvīga un feministiska palikusi, man nevajag palīdzību, pati visu varu. Bet nu sarunāts man ir svētdien randiņš ar R. Bļāviens, starp citu laiki pienākuši, kad man pašai dzeku vārdi galvā jaucās, jo viss notiek pārāk strauji manā dzīvē un šobrīd arī pārāk lielā putrā. Ja es uzmetīšu R, tad es būšu tiešām liela idiote, to es saprotu. Man vienkārši tomēr ir bail no kaut kā nopietna un es negribu viņu sāpināt un pievilt, kaut gan es jau to esmu paspējusi. Šoreiz esmu iepinusies riktīgajās auzās. Trakāk nav bijis, jo šoreiz es esmu tā pinēja. Ja kāmis nerakstīs, tad viss būs super, bet ja rakstīs, tad auzas garantētas. |
|
| |
|
bye bye
Tā. Morālie veiksmīgā kārtā jau iet prom, tikai nedaudz aiz stūra vēl glūn. Nekas. Kopumā ieslēdzam yolo attieksmi un ieslēdzam spēku un varu. Šodien aktīvi pētu savu nākamo biznesa ideju. Biznesa partneris ir, jāsadala darbi. Brīvdienās taisīsim meetingu un apspriedi un mūsu darbu plānu. Kā arī šodien aktīvi pētu mašīnu sludinājumus, latvijas vētnesi un citādas lietas, līzingus wathever. Grozu smadzenes. Profesionāļiem prasu viedokli un ņemos. Kaut kā jau maizīte būs man jāpelna, neviens manā vietā to nedarīs. :) Nu tā kā esmu iekšā jau netīrās lietās un bezjūtu pasaulē, kur esmu sākusi jau spēlēties citā līmenī, protams, jāgaida abloms, un protams arī var gaidīt veiksmi, jo When You don't give up, You can't fail. |
|
| |
|
Vajag savākties.
Viss ko es piedzīvoju un daru veido mani, un izskatās, ka es eju pa taciņu, lai kļūtu kaut kāda bezjūtīga karjeriste, feministe, kas dzīvos viena forever. Varbūt arī nav slikti, jo Tev ir jābūt zemākajā punktā, lai varētu no tā rāpties ārā. Bļāviens. Jūtos briesmīgi, bet tāda bija mana izvēle. Šis gads ir iesācies trakāk nekā iepriekšejais. Es ceru, ka vairs dzīļāk es bedrē nekad neiekāpšu. Ļoti ceru. Smaidu un uzvelku eņģeļa sajiņu. Es nekad dzīvē nevarēju iedomāties, ka tieši šis viss kādreiz varētu notikt ar mani. Jāiemācās apklusināt sirdsapziņa, kas mani šādi moka, un tad jau pirmais kurss būs iziets kuču skolā. Tik nevajag sāpināt cilvēkus, kas nav to pelnījuši |
|
| |
|
morālie
Jūtos pretīgi un man vēl šodien ir slikti. Izdzēsu čatu ar Kāmi. Lol. Žēl, ka nevar izdzēst sestdienu. Ar ko mani sabaroja, ka es jau neatceros neko pēc izbraukšanas no dzīvokļa. Drausmas. Īstenībā man nebūtu baigi ko pārdzīvot par to, kā uzvedos, jo mani vnk sabaroja. Es tak vispār nebiju lietojama. Man ir ļoti slikti. Es nezinu, kad man beigsies pohas, jo es jūtos šausmīgi. šorīt sēdēju uz gultas malas kā tā lapsa no mēmiem feisbuka. Ceļā uz darbu nopūtos kādas 100 reizes un mēģināju neiet ar saķertu galvu un nožēlu un kauna pilnu seju. Ārprāts. Tāds kauns. Gribu zemē ielīst. Šis bija pa lielam trakākais vakars kāds jebkad bijis. Bļāviens, kāpēc 27.gados es neesmu pieslēgusi smadzenes? Es tik mierīgi dzīvoju visu laiku. Arprāts. Es pat sāku laikam saprast kā var palikt stāvoklī un nezināt no kā..... esmu pagrimusi. Man vajag svētā ūdnes vannu un attīrīt dvēseli, esmu monstrs |
|