|
|
|
Janvāris 12., 2008
22:52
Klīstot pa cibas dzīlēm, uzdūros dažiem sen redzētiem lietotāju vārdiem. Sen sen redzētiem - vēl no tās reizes, kad es šeit biju pirmo reizi, kad es netīšām ieklīdu The Cure komūnā, ar neaprakstāmu prieku konstatēju, ka es tomēr neesmu viena, un sāku runāt ar Traviņu. Tad jau likās, ka tie kjūrfani, par kuru eksistenci es uzzināju (sākumā biju pārliecināta, ka Latvijā vairs neviens neatceras un neklausās The Cure (jā, mana dzīve ir māja bez durvīm un logiem)), ir kaut kas tik.. neiespējams. Kaut kas nereāls. Kaut kas augstāks. Un tagad.. tagad pārlasot ierakstus, kuros pat figurē The Cure, man galvā rodas bilde ar cilvēku, kas staigā pa pelēkām ielām, tumši pelēkā plašķī tērpts, ar nokārtu galvu.. melnie, spurainie mati krīt uz bālās sejas.. Man joprojām šķiet, ka viņi nedzīvo šeit, bet gan kādā Faith pasaulē.
To atceroties, pārņem tāda sajūta, it kā es to atcerētos no savas pagājušās dzīves.
Mūzika: Morrissey - I Am Hated for Loving
|
Comments:
starp citu, kā traviņam iet, nezini? :)
mūžību nav satikts...
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/166964/16011) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) wraa |
|---|
| Date: | 13. Janvāris 2008 - 12:25 |
|---|
| | | (Link) |
|
nezinu, es ar viņu kontaktējos ļoti īsu laiku.
es neesmu redzējusi nevienu kjūrfanu uz ielām, tādu, kādas bijām mēs - sakasītiem matiem un sarkanām lūpām. nav tādu.
un man pietrūkst. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
