|
|
|
Marts 12., 2025
au
 | 15:02
turpinu savu šīsziemas galopu pa eiropu un varbūt jums azotē ir kāds zelta padomiņš Malagai?
(tajā trakajā haikā neiešu, man bail no augstuma, citi haiki gan ļoti vēlami!)
|
au
| 12:07
laukos naktī uz sestdienu man elkonī iekoda ods.
niez joprojām
vēl es redzēju taureņus un kāšus, bet to vajadzēja ierakstīt cibā uzreiz, nu jau tas pavisam nav aktuāli.
|
Marts 11., 2025
rasbainieks
 | 01:07
vakar vakarā tā pirms vienpadsmitiem minos uz pilsētu, no dzelzceļa muzeja uz lādējamās stāvvietas krūmiņiem pāri ielai atjoņoja kāds no tiem zebiekstveidīgajiem, bet neierasti īsu rumpi un ļoti tumšas krāsas
šovakar zaķusalā, kad ar usni gājām no pirts lekt daugavā, mums (vai drīzāk tomēr laipai) garām nopeldēja bebrs
pēc tam īsi pēc pusnakts braucu mājās pa mūkusalas ielu, pie apgriešanās spota pretī bibliotēkai kādu gabaliņu man priekšā izļepatoja prāvs zaķis un pa ielas vidu aizjoza augšā uz tiltu
pārbraukusi mājās, vispirmām kārtām nočekoju, vai eži jau pilnā sparā nejandalē pa dārzu
nejandalē, bet arī nedomāju, ka viņi vēl guļ, vnk nesatiku
|
Marts 6., 2025
klusais_okeans
 | 11:20
man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans.
Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos).
|
Marts 4., 2025
au
| 16:26
es nevaru pabeigt Neiburgu:
otrās grāmatas otrā puse lasās smagi un lēni, jo mēs taču zinām, kā tas viss beigsies
|
au
 | 16:25
tomēr ziema paskrēja ātri, es pat nepiefiksēju, ka jau kādu laiku no rītiem mostoties ir gaišs.
|
Marts 1., 2025
rkktzd
 | 12:14
tikmēr piemājas aptiekā stāvu rindā, man priekšā kundze krieni gados, tērpusies kažokādas mētelī un lakotiem nagiem bezgalīgi ilgi pērk savu pērkamo, kad tas segments noslēdzies, tad viņa sāk izprašņāt pārdevēju par viņas manikīru un salīdzina nagus un visbeidzot jautā - "cik ilgi jums vēl jāstrādā?". pārdevēja samulst un prasa "kā? tā kā šodien? līdz cikiem?", kundze atbild - "nē, ne šodien, bet vispār".
aptvēru, ka laikam tuvojamies zonai, kurā satiekot sen neredzētus draugus ir laiks casually apjautāties - "..un cik tev līdz pensijai?" lol
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |