calm down
you are hot
they are not

(Reply to this)

nu nu vispaar lols :D

(Reply to this)

a nav tā, ka tu to tomēr dziļi sevī izbaudi? ka tev pievērš pastiprinātu uzmanību, kad apkārtējie ir visai līdzīgi kādā noteiktā pasākumā

(Reply to this) (Thread)

es neteiktu, ka šobrīd man pievērstu pastiprinātu uzmanību. nav jau tā, ka es izceltos ar kaut ko, kas izceļas, es vienkārši izskatos parasti (neviens man par to nepiesienās, es vienkārši pati nejūtos.. pārliecināta par sevi. manai iekšējai pasaulei ir jābūt harmonijā ar manu ārējo izskatu (tas gan ir diezgan sarežģīti, ņemot vērā to, ka es nevaru saprast, kas es īsti esmu (jājā, es zinu, ir stulbi mēģināt sevi definēt, bet man šķiet, ka tad es jutīšos labāk))), citādāk man šķiet, ka es meloju pati sev, un tad man ir jāčakarējas ar cilvēkiem, kam par mani rodas nepareizs iespaids (un kuram gan tas patīk?)).
bet runājot par tiekšanos pēc uzmanības.. pēc ļoti garas domu plūsmas, kuru es tomēr atļaušos šeit neizgāzt, es nonācu pie tā, ka - nē, es neizbaudu uzmanību. varbūt agrāk izbaudīju (ak, pusaudzība..), bet tagad es jūtos apmierināta ar sevi līdz brīdim, kad saprotu, ka man tādai ir jāiet ārā. es neesmu tik pašpārliecināta, lai varētu sadzīvot ar tiem visiem 'hahaha, lol, pēc kā tas izskatās?! :D', un cilvēkam tiešām ir jābūt slimam, lai no tā vēl gūtu kaut kādu baudu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

is it really pop culture that defines us?
ja tā tiešām ir taisnība, tad tas ir patiesi sekli.
sava daļa taisnības jau tajā ir, jo galu galā šis taču ir post-modernisma zelta laikmets, kas tiek atbilstoši un uz vena paraušanu svinēts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kas esam mēs? un kas mūs definē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas tiešām ir labs jautājums. tas ir tieši tas, ka būtu katram šodien dzīvojošam sev jāpajautā.

(Reply to this) (Parent)

un manis sākotnēji aprakstīto gadījumu varētu salīdzināt ar.. piemēram, iedomājies, tu aizej uz teātri sporta apavos, jo tev vienkārši viņos ir ērti un tev it kā ir vienalga, jo tu taču ej baudīt izrādi un kāda gan starpība kādā izskatā tu to dari. protams, tur nonākot tu jūties mazliet neiederīgi. un tad tu sāc domāt, ka tev laikam ir jāizskatās, kā visiem pārējiem teātra mīļiem, jo tā tas vienkārši ir pieņemts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es to saprotu, kā arī saprotu to sajūtu. Tie ir nerakstītie likumi. Bet tomēr reizēm mani parādās vēlme tiem dumpoties - tiem, kuri ir radušies no nekā.Tie, kas radušies tikai tamdēļ, lai rastu kādu pamatu kādai noslēgtai kopienai, vienkārši kaut kas, kas to padarītu mazāk pieejamu un noslēgtu līdz ar to - ekskluzīvu (pārāku par citiem). Bet pēc manām domām šie pieņēmumi ne uz ko nebalstās. Atšķirībā no teātra, kur tam varētu būt rasts reāls pamats. Tā nav pop kultura pie kā varētu piederēt mūzikas žanrs vai subkultūra...

(Reply to this) (Parent)