Draugiem.lv ir oldskūls. Šogad no tiem saņēmu tieši tik pat daudz apsveikumu kā no feisbuka un tikpat, cik no no cibas.
Bija jau arī laiks. Tik maz vērtības par tik lielu naudu (es domāju bilžu vietas ablomiņos).
Gudrāks ar gadiem nepalieku. Skaistāks gan. :)
Cheers!
Par godu dzimšanas dienai beidzot noskuvos (to saņemos aizvien retāk, nez kāpēc). Esmu saņēmis trīs lieliskas dāvanas:
* spiegu fotoaparātu, kas izmanto 110 formāta filmu, kuru, visticamāk, pie mums nevar ne nopirkt,ne attīstīt, ta kā nāksies štukot
* Powerball bumbu (kuru meita jau paguva nomest zemē un tagad tā griežas ar nelāgiem krakšķiem)- noderēs pagājušgad lauztās rokas vingrināšanai
* Roterdamas Erasma Muļķības slavinājumu
Un ārā tāds laiks!
- Cik gadu tad tev īsti paliek, Brālīt?
- Esmu vīrs pašos spēka gados!
Ir viena problēma ar tām dzimšanas dienām. Atgādināt vai neatgādināt? No vienas puses- ir jau stulbi, tu atgādini, savā ziņā uzprasies uz apsveikumiem, dāvanām, rokasspiedieniem un bučām, kurus citādāk nemaz nebūtu saņēmis- un daļu nemaz arī neesi gribējis saņemt. No otras puses- ja man pašam neatgādinātu, cik daudzu vismaz kaut kādā ziņā tuvu cilvēku vārda un dzimšanas dienu un citu dienu paslīdētu garām? Un ja nu kāds ir gribējis, ļoti gribējis atcerēties un vienkārši aizmirsis? Pašam taču ir dienas, kad dienai pāri pārbrauc ceļarullis un pat kalendārā sarakstītie vārdi un pat saplānotie remainderi aizslīd tālēs zilajās. Un nezvanīsi taču pēc divām dienām un neteiksi "Zin, aizmirsās kaut kā Tevi apsveikt, nu tad apsveicu", vai ne? Tikai tāpēc pazaudēt iemeslu kontaktam, ka ir neērti atgādināt, neērti uzprasīties? It kā ikdienā būtu tik daudz to tur. Iemeslu.
( 33 )