Diez vai jūs gribētu tādu trešdienu, kāda man pagadījās šodien. Mītiņs 9os nokavēts, jo biznesa partneris UK hujviņzinkādu iemeslu dēļ ir izdomājis braukt uz šejieni (mailu par to atsūtījis ap pusnakti) un tagad zvana lai viņu sagaida, nu un pēc tam protams kā domino klucīšu virtene sabrūk labi saplānotā diena ar pusdienu pārtraukumu, 15 minūšu pauzēm starp mītiņiem kafijai un mailu lasīšanām/rakstīšanām. Paralēli zvana fiksētais un mobilais telefoni, 3 missed calls, 2 īsziņas, labāk nemaz nelasīšu, maili pienāk pa trim un kārtojas milzīgās sarkanās kolonnās, kolēģiem ik pa brīdim kaut kas īpaši svarīgs...
Tomēr es to visu izturu. Par spīti, vai varbūt tāpēc, ka apnicis gausties. Tas ir tik ērti, saliecies, sakņūpi, ieņem cietēja pozu un sāc īdēt un tad mājās aizej ar vienu vienīgu domu, pieslēgties TV kastes ņirbai, drīzāk pat ielīst un palikt TV kastē iekšā. Nafig. Tā kā tagad iešu uzboostot performanci ar kādu kalorijām un cukuru bagātīgu pārtikas produktu, iebliezīšu kādu karsto dzērienu, deleģēšu, dzēsīšu, ignorēšu un braukšu mājās un uztaisīšu sievai un sīkajiem kādu innovatīvu ūberpavārmākslas brīnumu. Un jums to pašu novēlu.