T vispār ir aizstājējrādītājs (proxy measure), kuram šajā gadījumā nevar uzticēties.
Aizstājējrādītājus reizēm izmanto farmācijā, bet vispārīgi tam ir lieli riski. Piemēram, ja paraksta spiediena samazināšanas zāles, tad doma ir tajā, lai pasargātu cilvēku no insulta, sirdstriekas utt. To tad arī nosaka klīniskajos pētījumos. Bet šīs lietas noteikt prasa daudz laika, daudz ātrāk ir iedzert zāles un izmērīt spiedienu pēc pāris stundām. Jo samazināts spiediens parasti korelē ar mazāku mirstību.
Taču risks ir tāds, ka jaunas zāles spiedienu samazina, bet ne mirstību (varbūt zāles kaitē kaut kādā citā nezināmā veidā). Tāpēc regulators neapstiprinās jaunās zāles tikai pēc aizstājējrādītāja, bet pieprasīs veikt ilgstošus un dārgus pētījumus, kas pierāda samazinātu mirstību.
Tikmēr būs aktīvisti, kas apvainos regulatoru zinātnes un medicīnas bremzēšanā (lasi: traucēs big pharma pelnīt lielu naudu ar nepārbaudītām zālēm).