Nē nu vispār jau tas ir ok, ka beigās visi vairāk vai mazāk atrod domubiedrus un noslāņojas katrs savā burkā - sākumā ciba bija tāds kā anonīms jauniešu tviteris pirms tvitera un feisbuka. Kopīgais bija jaunība, internets, daudz brīva laiks, interese par dzīvi, rakstīto vārdu un citiem cilvēkiem. 20 gadus vēlāk gandrīz neviens vairs nav pilnībā anonīms, brīvajam laikam ir netflix, vārdi ir darbs, katrs ir atradis savu baru, ticību, sociālo mediju, dzīvi vai mūžību, ciba palikusi vien sena ieraduma grāmatzīme pārlūkā un vārga saikne ar manu iepriekšējo es (kuru es pats pat vairs īsti neatceros).