Ar lielu iekšējo cīņu atcēlu arī Austrijas slēpošanas brīvdienas. Kopš 2006. gada ik gadu esmu bijis uz kalna martā/aprīlī. Šoreiz nesanāks. Nelepojos un nenosodu arī tos, kas aizbrauca vai vēl pagūs aizbraukt. Tāpat visi skolēni visticamāk vairākas nedēļas vai mēnesi pēc brīvlaika sēdēs mājās, jo skolas būs ciet. Apskaužu tos, kas paguva pārgrupēties un nokļūt kalnos pirms nedēļas vai divām (lai jums skaistas trases un lai nenostopē pacēlājus!) - tā sajūta, ka esi tu un kalns un visas tās ziņas un cepšanās ir kaut kur tālu, tālu un neskar tevi - tā ir tā sajūta kāpēc es braucu un es diemžēl neesmu iemācījies pie tās tikt citos veidos.