Man ļoti patīk tas vieglums ar kādu atvaļinājumā var slīdēt pāri ziņām, bēdām, raizēm un citiem kairinājumiem, kas uzglūn no katra interneta stūra parastās dienās. Ļoti gribētu iemācīties to paturēt arī ikdienā. Tomēr, visticamāk, tā ir prāta adaptēšanās, lai saglabātu veselo saprātu, jo atvaļinājumi nāk paši savu kognitīvo slodzi, organizēšanas, plānošanas, lēmumu spriedzi un neērto gultu, kodīgo spilvenu un grauzīgo segu. Droši vien ikdienā iekrītot vairāk pienākumos, darbos un saskarsmē arī interneta kairinājumiem neatliks resursa.