Pirmdienas frendliste reizēm ir vienīgais veids kā nesajukt prātā vai neizvemties. Tā ir līdzeklis, kā attālināt visas nenovēršamās un nepatīkamās lietas, attālināt tā, lai pienāktu pēdējais brīdis tām ķerties klāt, attālināt tā, ka atliek tikai izdarīt, kā ielekt aukstā baseinā lai uzreiz no tā līstu laukā. Savukārt rakstīšana cibā pirmdienā ir pilna viltus cerību, pilna atlikto un jau uzsūkto emociju, pilna vārdu ķēdēm, kuras barojas no māniem un noliegumiem,no nepiepildītās vēlēšanas reflektēt kaut ko tādu, kas ir mazliet oriģināls un varētu tikt nopublicēts kādā snobu žurnālā. Tā ir kā peldriņķis, kurš laiž gaisu kaut kur citur, nevis tur, kur atrodas korķis, nevienam nevajadzīgs beigts peldriņķis, kas saplok, pārvērzdamies saburzītā krāsainas plastmasas lupatiņā.