Beidzot (kamēr vecais iMac ar fireware portu nav atmeties, jo nevienam no jaunajiem jau tāda porta vairs nav), pieķēros pie mājas video (2002-2008) digitalizēšanas. Pirmā fāze - visu (sešas kasetes, pamatā ar bērnu tuvplāniem) ieciparot, otrā fāze visu pārcelt uz NAS, trešā fāze - jāatrod ideālie setingi lai visus tos pārkonvertētu uz mūsdienīgiem formātiem lai padarītu tos pieejamus mākoņos pašiem iesaistītajiem. Droši vien jāsaglabā arī izejmateriāli, gan jau pēc pieciem gadiem mašīnmācīšanās algoritmi no tiem spēs uztaisīt kvalitatīvāku un gaišāku filmiņu (lūk, jūsu miljarda ideja startapam par pliku paldies) nevis to krateklīgo pikseļu zupu, kas no tiem sanāk tagad, pat pielietojot šībrīža deinterleisošanas un attrokšņošanas filtrus. Piecpadsmit gadu laikā progress ir vienkārši jumtu raujošs, ja salīdzini video, kas tiek uzņemts ar mūsdienu smārtfona actiņu, ar tādu, kas tika filmēts ar tiemlaikiem modernu digitālo videokameru.