...Galvenokārt tie ir cilvēki, kas dzīvē jau ir guvuši daudzus objektīvus pierādījumus savam talantam un spējām, kā arī ir novērtēti savā darbības jomā....Tie ir cilvēki, kas pastāvīgi raizējas un baidās atkārtot savus panākumus, kā arī baidās sarūgtināt apkārtējos cilvēkus. Viņi ārkārtīgi slimīgi pārdzīvo robus savās zināšanās, nepārtraukti salīdzina sevi ar citiem un domā, ka ir sliktāki......Viņi visu laiku atceras grūtības, bet viegli aizmirst sasniegumus, saasina uzmanību uz to, kas viņiem padodas ar grūtībām vai neizdodas vispār, aizmirst par saviem talantiem citās dzīves jomās...Tad, kad rodas iespēja sevi pārādīt, viņi sāk šaubīties, pārdzīvot, baidīties. Viņus tik ļoti var biedēt neizdošanās perspektīva, ka lietas darīšana tiek atlikta līdz pēdējam brīdim, tiek izjusta bezspēcība uzliktā darba priekšā...Ķeras darbam klāt ar novēlošanos un sāk pārcilvēcīgi pūlēties, lai pagūtu laicīgi. Pabeidzot darbu un saņemot kompetentu cilvēku uzslavas par padarīto, viņi kādu mazu brīdi priecājas, bet kad situācija atkārtojas, viss "apburtais aplis" tiek pārdzīvots atkal un atkal, tādējādi visi iepriekšējie panākumi tiek noniecināti...Tādā veidā VK upuri nostiprina nepatiesu pārliecību, ka visas šīs ciešanas ir nepieciešamas lietas labā, jo tikai tā viņi spēj kaut ko paveikt. Šī pārliecība traucē pārtraukt "apburto apli"...Vairākumā viņi ir intraverti, lai arī no malas var šķist, ka ir ekstraverti...