Ir dažas lietas, kas, gadiem ejot, nemainās. Piemēram, ja saslimstu ilgāk par 2-3 dienām, agrāk vai vēlāk no grāmatplaukta izķeksēšu Verna "Noslēpumu salu" un ķeršos pie tās lasīšanas, kaut tikai uz slimošanas brīdi. Pašsuģestija, kas izveidojās bērnībā, vairākkārt guļot slimnīcā un to vienmēr tur lasot. Tagad apziņā (pilnībā apzinoties, cik tas ir jancīgi) izveseļošanās process šķiet nesaraujami saistīts tieši ar šo grāmatu. Un, gandrīz droši, ka pievēršanās šai grāmatai patiešām mobilizē organisma imūnsistēmu un liek tam sakaut vīrusus un vainas. Viss ir galvā un ar šādām "atslēgām" tai iespējams piekļūt un iedarbināt to vai citu programmu. Tev ir/bija sava dziedējošā grāmata? Vai kāds cits rituāls?