nu, dibeni - tā ir vesela drāma!
Apaļi un tvirti, kā jaunām stirnām, vai saguruša izskata un mazlet baudkāri nokareni, tā it kā īpašniece būtu izarusi visu latviešu gēnu krājumu..Un tad tie lielie - kas pilnīgi neloģiskā veidā no šaura vidukļa izplešas lielā, masīvā, džinsos iespīlētā objektā, un atkal sašaurinās par glītām apaļīgām kājām. Citreiz es pat acis nevaru nolaist, skatos un prātoju - nu figūra kā figūra, bet kur tas dibens tāds radies? Vai arī - zemie dibeni! Kad ir ļoti garš viduklis, bet īsas kājiņas, un dibentiņš, lai cik mazs nebūtu, it kā velk visu augumu pie zemes, liekot vairāk koncentrēt uzmanību uz daiļavas kaklu :)Un tad vēl ir ļoti "plāni" dibeni, kad bikses ir ti kā uzstutētas uz gūžas kauliem, un gribas iedot jaunkundzei bulciņu :)
Man patīk dibeni, atzīstos. Ļoti interesants un izzinošs process - tos vērot.