Tik daudz lietu, no kurām gribētu distancēties:
- tas ka Krievijas karogu pie Uzvaras pieminekļa šīgada maijā rokās varbūt turēs kāds, kas kopā ar to labprāt būtu gatavs rāpties Rīgas pils tornī, lai uztaisītu selfiju
- tas, ka Latvija robežojas ar valsti, kuras visi parlamenta locekļi vienbalsīgi apstiprina tiesības ievest savu karaspēku citā valstī, nevienam neesot pret, nevienam pat neatturoties (lai gan kā saprotu, visi palātas locekļi nepiedalījās).
- tas, ka 21. gadsimtā, var brīvi ļaut margināļiem runāt internetā, jo pilnībā pietiek ar to, ka skatītākajos TV kanālos starplaikā starp filmu un seriālu parāda, kā jāskatās uz notikumiem un kā jādomā
- tas, ka liela daļa krievu, latviešu, latvijas krievu, ukraiņu, franču vai amerikāņu patiešām domā to, ko ieraksta interneta komentāros
- tas, ka arī mana spriešana ir subjektīva un spējīga notikumus interpretēt tikai no sava dziļi personiskā skatu punkta
- pat ja 70% no krieviski sarakstītā par Latviju soctīkos ir saģenerēts komentāru fabrikās, tas nozīmē ka tas strādā (jo atlikušie 30% nav diži labāki).