Nekad tik ļoti neapzinos savu vājumu, kā tad, kad dodos iepirkt kādu bulciņu uz "Iļguciema maiznīcu". Soļojot turp, pie sevis murminu,- Šoreiz būšu saprātīgs, nepārspīlēšu, cik tad var...
Un tad- skatoties uz svaigi izcepto ķiršu kruasānu rindām, ieelpojot dievīgo siera bulciņu aromu, apbrīnojot jaunparādījušos aprikozu kruasānus, es padodos. Sapērku trīsreiz tik daudz maizīšu, cik patiesībā vajadzētu un divtik- cik varu apēst.
Esmu vājš.