Kompromiss ar laiku - tu velcies un viņš velkas. Bet nekas, tūlīt man būs mītiņš, un atkal varēšu gudri dirst. Tas ir vienīgais, kas šobrīd vismaz kaut kā atdzīvina darba dienu- sarunāti mītiņi (kaut nejēdzīgi), paša uzstādītas nāves līnijas (dedlaini), kuros iesaistās citi. Labi, ja citi notic, ka tas kaut kam arī ir vajadzīgs. Ā- un vēl ciba. Joptvai.
Domāšana nogurdina. Tāpat kā pienākums un sajūta, ka no tevis kaut kas tiek gaidīts. Ne jau domāšana vispār, bet cepšanās tajā paša izveidotajā pīrāgā. Par brīvību, nedrošību, atbildību, vēlmēm, naudu un balansu. sasodīto balansu. kura nav. Kuram vajadzētu būt atrodamam, vismaz teorētiski sasniedzamam, pierādāmam un izpildāmam. Huju.