jāteic un uzreiz arī jāatvainojas, ka es droši vien būtu paranoidālā klugste, kura bērnu bilžas nepublicētu vispār. nu tur, pārsūtīt savu acuraugu 22 krustmātēm un viņu draugiem: ok, izveidot limited acess albūmiņus – arī ok. bet tā....nazenu, nazenu, vai un kālabad tas lon. man ir baigi jokainā privātuma izpratne, varu rēcot kafejnīcā pastāstīt personīgas pikances par žokļa izmežģīšanas finesēm, bet doma, ka "mūsu" noģīmji tiek komentēti, šēroti un laikoti – tā nepavelk. bet tas tiešām ir psīkes konstrukcijas eupatnības.