Nekustamā īpašuma iegāde ir visai depresīva nodarbe. No sākuma tu divus mēnešus kaulējies lai pilnīgi ārprātīgo cenu nomainītu uz vienkārši nepamatoti augstu. Tad tu sāc maksāt. Un gaidīt. Maksāt notāram, pārdevējam. Tad gaidīt. Un tad atkal maksāt- notāram, valstij. Un tad atkal gaidīt. Un tad atkal maksāt- pārdevējam, bankai. Bankai, starp citu, turpmāk regulāri. Un visu laiku liekas, ka maksā pārak daudz. Visiem. Un tad atkal gaidīt, kamēr varēsi pārvākties. Cerot, ka nevajadzēs gaidīt pārāk ilgi. Un, protams, pārvākšanās arī ir ļoti depresīva nodarbe. Un ielāgošanās jaunā mājvietā. Un iepazīšanās process ar kaimiņiem. Ja cilvēks spētu apzināties visu procesu kopumā, diez vai viņam pietiktu drosmes to vispār uzsākt. Saka jau, ka ja mēs jau paša sākumā zinātu ar kādām grūtībām būs jāsastopas un ar ko viss beigsies, diez vai izlemtu par labu nākšanai pasaulē.
Nekas- nākamsestdien braucu slēpot dēļot. Jācer, ka pa 10 dienām atiešu.