Būtu labi, ja šovakar kāds kaut ko pateiktu. Tad varētu piekrist vai oponēt. Iesaistīties. Īpaši tādēļ, ka esmu sadzēries to martini un neko jēdzīgu pats pateikt nevaru. Neko jēdzīgu. Tas, ka visu laiku savos svarīgākajos dialogos (jā, tieši dialogos) esi viens pats, jau nav nekas svarīgs. Kā būt. Kāpēc. Vai man to vajag. Tur jau otrs nevar palīdzēt, vienīgais, ko otrs var izdarīt, visu nesačakarējot, ir noklausīties. Nebilstot ne vārda.