Dzīve sastāvot no rituāliem. Ja to nebūtu, iespējams, ka nebūtu arī tās. Nu dzīves, protams. Jau kādu laiciņu viens no manas dienas rituāliem bija ielūkot dažu ļaužu ikdienas vēsturē un kaut ko tai piebilst. Pielipināt sīkas lapiņas pie viņu ledusskapjiem, ar lūpukrāsu apķēpāt viņu spoguļus un ar kurpes purnu iebakstīt bedrītes viņu smilšu kastēs vai asfaltētajos dārza celiņos (ir taču kaut kā arī sevi jāsamīļo). Nu lūk..rituālos darbojoties kāda īpaša rituālu ekonomija, kad teiktais vārds nevar pastāvēt bez atbildes vārda, kad kustībai seko cita kustība, kad doma izsauc domu. Un tas viss tikai tādēļ, lai radītu dzīvi...kaut kur uz robežas starp to, kas no mums ir un kas nav atkarīgs.
Tieši līdzsvara dēļ maya ir padevusies. ;)
Paldies! :)