Sniega sajūta pārņēmusi visu- pat pele slīd un logi datorā veras vaļā līdzīgi kā kājas vai riepas sniegā- tā lēnīgi un visu laiku izslīdot, uzmetot gaisā (uz ekrāna) tādas kā vērpetes. Ofisā visi saskrējuši ap adventes vainagu piedāvājumu, pietrūkst tikai karstvīna un mandarīnu aromāta. Esmu banāls. Un šonakt atkal sapņoju (pie tam redzēju, nē drīzāk zināju, ka tajā piedalās viens, nē viena no manas frendlistes)- laikam tādēļ, ka biju pārēdies. Banāli. Un to, kas tur bija, nestāstīšu. Nekā tāda- banāli.