Šonakt pēc ilgiem laikiem pieķēru sevi sapņojot. Sapnis nu tāds sev... Bija divi gandrīz līķi, vienam cerebrālā trieka, otram kaut kāda cita trieka. Par to pirmo viss bija skaidrs, taču pieklājības dēļ (neies jau dzīvu rakt zemē), kāds ieteica šoferim iekraut mašīnā un tad atbraukt rīt no rīta- ja vairs neelpos, tad viss būs kārtībā. Savukārt ar to otru nekas nebija skaidrs- vai izvilks vai nē un ko darīt. Lieki teikt, ka no klātesošā "konsīlija", neviens nebija dakteris, tas vairāk izskatījās pēc tāda savējo tusiņa. Tā kā daudz neesmu zaudējis, parasti nesapņojot.