Vēl es kādreiz, sen, sen rakstīju dzejoļus.
Pamatā čābīgus, bet šis man pašam ļoti ļoti:
ja to sajūtu
starp ribām un vēderu
aizbaidīt varētu
salauzt ar āmuru
ja to sajūtu
starp ribām un vēderu
trauksmaino šodienu
nozagto rītdienu
ja to sajūtu
starp ribām un vēderu
atdot ar santīmu
simtu vai miljonu
ja to sajūtu
starp ribām un vēderu
apliet ar benzīnu
uguni iekurtu
ja to sajūtu
starp ribām un vēderu
aizmirstu
nomirtu