man laikam vajadzētu klusēt, jo vismaz četros gados man ir fantastisks visēdājs, kura mīļākie ēdieni, in no particular order, ir laša ikri, vārītas bietes, foie gras uz grauzdiņa, zaļās pākšu pupiņas, paipalu olas, garneles, zaļie salāti, vītināta desa un tādā garā uz priekšu. tomēr ir periodi, kad neēd tikpat kā neko.
noteikumi ir aptuveni tādi: nevienam nav obligāti jāēd, bet jānāk pie galda un jāpagaršo ir vairāk vai mazāk obligāti; saldumus nevar dabūt, ja nav kārtīgi paēsts; vēlmes jāizsaka un tiek ņemtas vērā PIRMS gatavošanas; vairāku dienu ietvaros vēlmēm puslīdz jāatbilst daudzveidīga un veselīga uztura pamatprincipiem [jā, mēs tos mēģinām palēnām apgūt un vismaz pagaidām manam izteikti empīriski-racionālajam bērnam pret tiem ir zināms respekts].