Šodien atkal 4h pa dārzu. Roku celmus, griežu zarus, rauju mežrozītes gar mājas pamatiem ar visām saknēm, grābju ābolus, zarus un nokritušās lapas un vedu uz jaunveidotajām kompostkaudzēm (ar vienu ir par maz), vācu kopā alus budžas, celofāna maisiņus un papīrus, kurus garāmgājēji nez kāpec met pāri žogam. Šitādā tempā turpinot uz maniem pensijas gadiem (pēc gadiem 30) dārzs būs beidzot kārtībā. Šobrīd ik pēc diviem, trim soļiem patvaļīgā virzienā kāja aizķeras aiz kāda stumbeņa vai celma. Vēl jau paliek variants ar talkām, kad katrs ciemiņš pirms cienasta tiek nosūtīts mazā katorgā uz stundiņu, baidos tikai, ka tad pie manis pat radinieki ciemos vairs nebrauks. No plusiem- ietaupās nauda uz visādām trenažieru zālēm (pie tam nopirktais abonements parasti tā arī palika neizmantots).