Lai atvērtu žurnālu, man prasa vārdu. Nav jau daudz jādomā, cilvēks pie sava vārda pierod un bez nopietnas vajadzības to nemaina. Pat tad, ja vārdi ir vairāki, katrs no tiem ir tavējais un katrs- savadāk tuvs. Tā nu ierakstīju niku, kuru pirmoreiz izmantoju 10 gadus atpakaļ. Kad Latvijas internets vēl tikai tapa, kad parādījās pirmās personīgās mājas lapas un radās pirmais latviskais IRC kanāls- #latvia.
Varu pateikt, ko tas nozīmē. Vai vismaz kā tas radās- mana pirmā mājaslapa bija veltīta darbam (toreiz tas nozīmēja lielāko daļu dzīves), sievietēm (saujiņa erotisko bilžu, kas nospertas kaut kur tīklā) un viskijam (kas gan laikam bija paņemts bariņā sava krutuma apliecināšanai). Work. Women. Whiskey. wowow.
Tagad tas viss liekas rēcīgi muļķīgi [(c) asdfs], bet vārds vienalga paliek.