Vienu brīdi mācījos Austrumvācijas pilsētā Kotbusā. Tur bezdarba oficiālais procents bija ap 30, bet man teica, ka esot visi 60%, jo daudzi cilvēki esot formāli nodarbināti dažas stundas dienā un viņiem pašvaldība maksājot minimālo algu (tas lai oficiālie cipari nebūtu baismīgi un cilvēki nebūtu depresīvi).
Un tad tajā pilsētelē vislielākā iestāde (gan izmēros, jo liela piecstāvu biroja māja), gan laikam pēc nodarbināto skaita bija bezdarbnieku kantoris. Un ap viņu vienmēr kūsāja dzīvība, bija rindas, tāds savdabīgs centrs.