par status quo vairāk vai mazāk piekrītu, saskare arī ir bijusi. par neizbēgamību - nē, ne pilnīgi. uzskatu gan, ka tas ir ilgs daudzpakaāpju sabiedrisko instumentu - un apziņas, apziņas! attīstības process, kas nepieciešams, lai eventuāli lēmumus pieņemtu.. nu, teiksim - labākie no tiem, kuru personiskās īpašibas un ambīcijas liek viņiem būt tam piemērotiem un to vēlēties.
bet saki, tu vispār tici, ka eksistē ~labi~, principiāli un gudri cilvēki vienlaikus?