Viena lieta man nav skaidra. Kāpēc es, mazpilsētas bērnudarza pēdējā grupiņā jau mācēju visus rupjos vārdus- pimpis, dirsa, bļeģ, sūds, bet mans puika, arī bērnudārza pēdējā grupiņā Rīgas mikrorajonā (Imantā), pie tam jauktajā latviešu-krievu grupiņā mājās nav atnesis nevienu lamuvārdu? Pat tādus nekaitīgos lamuvārdus kā stulbenis un tamlīdzīgos esam apguvuši kopā, grāmatas lasot. Vai tiešām mūsdienu jaunatne iemācās lamāties tikai skolā?