Svētdien biju uz Michael Clayton- laba filma, kurā Klūnijs jau tradicionāli spēlē pats sevi pret globālajām megakorporācijām, spēcīgākais aktierdarbs tajā ir Tildai Svintonei (pilnīgi argumentēta Oskara nominācija, atšķirībā no paša Klūnija).
Savukārt vakar- uz Rozīnes Mērfijas koncertu. Kas ir Rozīne Mērfija? Moloko bijusī soliste, lai ko tas arī nenozīmētu (tā tas tika mārketēts). Kāds koncertam sakars ar Moloko? Nekāds. Sapņu fabrika bija pilna. Rozīnes balsij un cepurēm lieku treknu 10, par apskaņošanu, vizuālo un gaismas noformējumu dodu 9, par saturu vairāk par 3 nesanāks. Bet es laikam nebiju mērķauditorija, mērķauditorija (pieņemu, ka to veido Eiropas hītu radiostacijas klausītāji) , šķiet, atpazina vai ikvienu Rozīnes dziesmu pēc pirmajām taktīm. Koncerts noslēdzās ar varenu stroboskopisko gaismu un ritmisku aknas un liesu kratošu basu kakafoniju. Epileptiķi noteikti pavilktos. Ausīs dīca vēl vairākas stundas. Vārdu sakot, bagātinājos.