Tomēr baigā lieta tas dārzs- novilkt korporatīvi sasvīdušās zeķes un ar plikām pēdām plūkt zāli (seržants Makleins tā darīja pirmajā Cietajā riekstā ar paklāju, starp citu Ceturto riekstu godam izvelk tikai un vienīgi Villiss). Pēc pusstundas viss pirmdienas šuvums izirst un kļūstu par daudzmaz normālu cilvēku. Atceros, sen atpakaļ kaut kādā tīmbildinga pasākumā dziļos laukos mums bija samērā dīvains igauņu treneris (tad Latvijā vietējo gudreļu vēl nebija), kas lika vilkt nost zeķes, staigāt riņķiem pa zāli un šūpoties ceļos, mantrodams "Feel the ground".