Kā nemēķētājam parastajam man nemaz tos likuma grozījumus nevajadzētu. Taču kā nesmēķētājs- mazu bērnu tēvs, es esmu ļoti priecīgs par pieņemtajiem likuma grozījumiem un vēl priecīgāks par to, ka vismaz daļa krogu un pašu smēķētāju tos patiešām sāk ievērot. Diemžēl lielākā daļa smēķētāju mazus bērnus pie blakus galdiņa apzināti vai neapzināti nepamana. Un ticiet man, es speciāli nesēžos blakus smēķētājiem, ja vien tas ir iespējams.
Pirmā diena pēc atvaļinājuma, nu nekas, nekas, pagaidām neesmu ļāvies ierauties virtulī, peldējums normāls, kontrolēts. Piecēlos jau sešos (pēdējo nedēļu nez kādēļ pamostos jau ap pussešiem) un neļāvu sev iestāstīt, ka vajadzētu vēl pagulēt. Jau pirms astoņiem biju darbā (ap šo laiku uz velo, atrodoties ēnā, pat ir vēl mazliet auksti, atpakaļ gan, škiet, būs tīrā elle). Aizgāju garajās pusdienās, tas relaksē un stiprina stresa noturību. Tagad bišķiņ pat iecibojos un padevīgi varu ziņot, ka esmu atgriezies pie atkarīgajiem.
Par desmito- varēšu pateikt rītdien (cerams), daži ģimenes apstākļi un tā.
Āgenskalns smaržo pēc liepām. Tā pa īstam, ļoti saldi un karsti. Bet dārzā smaržo jasmīni. Meitene ņemas pa smilšu kasti un mēs ar puiku sitam futbolu ar jauno bumbu (jau trešā futbola bumba šogad, šoreiz tāda pamatīga, traki ātri tās lētās amortizējas). Tā es te ņemos, kamēr sieva pie draugiem spēlē volejbolu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |