Virpas dūkoņai klusi norimstot, ietriecu IceBeer, paskatos uz izdīgušajiem ceriņiem un nolemju atlikušās brīvās divas stundas pavadīt uz vellapēda. Dzegužkalns, Spilves lidosta un ... (kas to zin, kur riteņi mani aiznesīs)!
...
Tālāk par Spilves lidostu netiku. Apguldīju divriteni zālē, apgūlos pats un skatījos uz cilvēciņiem, kas krita ārā no kukuruzņika. Un uz izpletņiem, kas uzplauka debesīs nu gluži kā košas raķetes kādā gaumīgā salūtā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |