Dzīve kā spēle. Spēle, kurā mums ir iespēja izdarīt izvēles. Dažas izvēles palielina mūsu iespējas izdarīt jaunas izvēles (iegūt lielāku brīvības pakāpi), citas- samazina mūsu izvēles iespējas. Protams, kamēr spēles mērķis nav skaidrs, tās vai citas izvēles izdarīšana ir apgrūtināta. Tomēr- mirklī, kad ir skaidrs spēles mērķis, tajā mirklī, kad ir kļuvuši skaidri tās noteikumi un noskaidrotas likumsakarības, kas ļauj nokļūt pie viena vai otra rezultāta, intriga zūd un paliek vien sacensība. Nav vairs izvēļu, kuru pamatā būtu meklējumi un rezultātā- atklājumi. Cita spēle un cita motivācija (ja sacensība jums var kalpot par motivāciju). Pieradums. Un klusītiņa cerība uz force mejeure.
Tas tomēr ir jauki- paust savu attieksmi nevis daudznozīmīga verbāla ūdenskrituma formā (ar plašām interpretēšanas iespējām), bet novērtēt ar cipariņiem. Savu reliģiozitāti, seksualitāti vai ienākumu līmeni. Skalā no 0-5, vai izteiktu iespējamo vērtību pārskaitījumos (augsts, vidējs, zems). Ej nu izvēlies.
P.S. Lieliska lieta tā statistika- visu saskaita, izrēķina korelācijas un atkarības. Pēc tam tevi var ielikt tajā vai citā plauktiņā, konstatēt diagnozi un izrakstīt recepti.
Ja uzlūko progresu kā tādas sistēmas rašanos, kurā vieni dod kredītus, otri tos ņem un trešie ar ceturto palīdzību motivē otros tos ņemt, tad es teiktu, ka šitāds progress nudien nav nekāds lielais sasniegums. Īpaši, ja paskatās uz to, kādas rotaļlietas šitais progress ir radījis bērniem. Dabā izskatās vēl baisāk, ja kas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |