Rosols, forele, siļķe karija mērcē ar olām, rupjmaize, mandarīni, pašcepta ābolkūka, pašceptās piparkūkas, brī un viens paciets itāļu siers, pinot noir no čīles. Deviņi ēdieni, jeb tas bija uz jauno gadu? Egle ar lampiņām, dāvanas saņemtas, šoreiz vecītis tās bija atstājis uz atvērtā loga palodzes, zin, nav laika, tik daudz bērnu jāapciemo tieši šovakar. Pie tam šonedēļ divreiz bērni jau viņu satika (ja nekaita neskaitāmās reizes, kad šis rēgojās televīzijas reklāmās, filmās un ziņu raidījumos), cik tad var. Puika no lego jaunās dāvanas stutē formulu ar visiem boksiem, meita pārāk maza, lai šī diena viņai kaut kā īpaši atšķirtos no citām dienām. Svētku sajūtas nav un es brīnītos ja būtu. Ja man ģimenē arī svinēja Ziemassvētkus, tad esmu to aizmirsis. Atceros tikai dāvanu gaidīšanas sajūtu, mandarīnu, piparkūku un degoša egles zara aromātu. Jeb arī tas bija vecgada vakarā? Priecīgus.