velns. es it kā aizmigu ātri, bet modos augšā ik pa pusstundai, ja ne biežāk, patiesībā sajūta tāda, ka neguli vispār, jo it kā visu laiku čeko situāciju. tai pat laikā pamanies noskatīties dažus mikrosapņus, no kuriem vienā es nogriezu dzubim galvu. vēl trakāk - mēs to suni ēdām. viņš skaitījās vārīts, bet patiesībā bija jēls, spalvains un dzīvs. ma dakšiņa un nazītis, un es saku: kam vaidziņu? un nogriežu. un tā tālāk.
visi gudri kaut ko ieteikt: fizisku slodzi, jogu, siltu pienu, masāžas. noteikti jau kaut kas no tā arī līdzētu, bet es neesmu spējīga saņemties.
starp citu, pirms dažiem gadiem, kad totāli sēdēju uz barbiturātiem, mani "noņēma" tā dīvainā sieviete Anita Kanele - ar adatu terapiju un masāžām. 10 dienu laikā. un pēc tam kādu gadu es gulēju normāli.