vai, cik jauki uzrakstīji.
Ja, es kāvos, gāju mazo brālēnu glābt no kaut kādiem sliktajiem klasesbiedriem. Sarunāju savas klases puikas, un kā Žanna skrēju pirmā ienaidnieku rindās, vicinoties ar somu! izkāvāmies, visi bijām dubļaini, ienaidnieks kaunpilni padevās.. un tad iznāca mācību daļas vadītāja un visus izsauca pie direktora. Man, kā pasākuma organizatorei, bija jāraksta paskaidrojums un vecāki uz skolu :D
Un vēl kāvos ar klasebiedreni, par to, kura sēdēs blakus (!) vienai, acīmredzot, iekārojamai solabiedrenei. Toreiz es zaudēju - zaudējuma garšu atceros joprojām, baigi nepatīkami bija. Bet pretiniece bija no tādas nepārāk labas vides nākusi, dikti mežonīga, un arī fiziski spēcīga, bet nu atceros, ka ne pa jokam triecām vien otru pret izlietnēm (kāvamies tualetē). Un tad vēl to pašu nelaimīgo brālēnu dauzīju :D (akšusmas, kad tā atceras..) - kāvāmies baigi, līdz brīdim, kad vienreiz sajutu, ka viņš ir izaudzis liels un var mani uzvarēt. Tad vairs neriskēju :>