Vakar piedzīvoju insaitu. Skatījos kompja pulkstenī, lai nepalaistu garām sarunātās pusdienas. Tas rāda 11:50, mobilais 11:45, centrālei pieslēgtais telefonaparāts- 11:48. Neprasīju kolēģiem, cik pulkstens, noteikti būtu vēl kāds cits minūšu skaits pirms vai pēc divpadsmitiem. Tik smieklīgi un nožēlojami, ka šīs dažas minūtes šodien tik daudz un tik daudziem un arī man nozīmē. Vēl gadsimtu atpakaļ ciemošanos sarunāja ar precizitāti līdz nedēļām, cēlās tad, kad govis mauroja vai gailis dziedāja un nemitīgi nebaidījās kaut ko nokavēt.
Kaunertāles ledājs snovošanas sezonas noslēgumam bija zajebis. T-pacēlāji gan sūkā, taču pūderbraukšanas iespējas to atsver, īpaši, ja vari to darīt gavēņa, olu ripināšanas un šūpošanās vietā. Bildes vajag?
Uzmanība pievēršama melnajam raustītajam nobraucienam no 3062 līdz 1990 metriem. Ja laiks pieturas mīnosos, vismaz 30 minūšu garš orgasms (iedomājies pāris kilometru garu un vismaz puskilometru platu pūdera lauku ar 10-20% slīpumu un daudzveidīgu reljefu) garantēts. Ja temperatūra 3 tūkstošos ir plusos, tad nobrauciena otrā daļa pārvēršas stundu garā ekstrēmā nobraucienpārgājienā, kurā īpaša nozīme ir līdzsvara izjūtai, spējai nenomest un saglabāt ātrumu, advancētu tehniku izdomāšanai, lai pārvietotos biezā un slapjā sniegā un fiziskajai izturībai (un protams- kostīma ūdensnecaurlaidības tūkstošiem). Jebkurā gadījumā ļoti aizraujoši.