Šorīt aizgulējos (lai arī gulēt iegāju laikus, ap vienpadsmitiem). Pa galvu, pa kaklu, bez brokastīm, bez ierastā rīta rituāla- sīko uz bērnudārzu, pats uz darbu. Mēģinājums darbā kompensēt sačakarēto rītu ar kafiju un bulciņām neizdodas, viss krīt no rokām, visādi urdženti, ārpuskārtas eskalācijas, visi mani pārprot un dziļš iekšējs izmisums. Мне плохо? Да мне не плохо, мне пиздец! Cik ellīgi atkarīgs esmu no sakārtotības un prognozējamības savā rīta cēlienā...