| |
[Jul. 14th, 2014|11:50 am] |
ballīte bija jauka. par spīti lietum un savādajai kompānijai. beigu ballītes vieglās skumjas, pat ja beigas ir labākais, kas jebkā sakarā noticis.
pasaucu prieciņu. piedzīvoju jocīgo brīdi, kad brienu laukā no jūras un tur nu viņi abi stāv. ar puskilometra distanci un ne mazāko vēlmi savstarpēji sveicināties. prieciņš sapiktojās gana ātri un nolēma mani vilkt tālu prom no pasaules. negribēju ļauties. atcerējos senas sajūtas ar haida kungu. bet šoreiz man laikam nebija baigo tiesību strīdēties. noķērām futbolu maķītī, lai visu padarītu vēl absurdāku, arī t. bija ieticis nākamajā vilcienā un arī t. bija pamanījis, ka te ir futbols. mūs gan viņš nepamanīja. līdz brīdim. un tad mēs trijatā skatījāmies futbolu, tikai, protams, mēs ieturējām distanci.
kā jau pieklājīgam mīlas trijstūrim pieklājas.
un es tiešām nezinu, ko man šai sakarā pasākt un galu galā- zūd sajūta, ka jebkas šeit būs mans lēmums. tas jauki. man riebjas pieņemt lēmumus. es vienkārši gribu skūpstīties siltās vasaras naktīs. viss.
mazais aktierzēns raksta jūsmīgas vēstules, nevaru saprast, vai viņš ir tik naivs vai tik viltīgs, ag. vakar uz mani neticīgi paskatījās, kad pajokoju, ka varētu aizbēgt arī ar viņu no šejienes, jo nekas jau nebija bijis, nekam jau nebija jābūt, tikai ejot garām, es paskatījos viņam acīs, viņš nenovērsās, un tas arī viss, tas arī viss, bet viss jau bija skaidrs, ir tie mazie mirkļi, kad tu jau visu zini, kaut neviens cits, iespējams, nekad neko neuzzinās.
un, protams, visu zināt ir garlaicīgi. es gribu peldēties un aiziet uz to šausmīgo filmu- walking on sunshine, lai izdeg acis un ausis. |
|
|
| Comments: |
jā, rupjš mīlas trijstūris būtu nepatīkamāk. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}