Piefiksējumu portfolio [entries|friends|calendar] // [ website | Mana lapa ] [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

[07 Dec 2004|10:06pm] Šodien ģeogrāfijas stundā skatījāmies video par dabas katastrofām, kuras mūsdienās pasaulē notiek (viesuļvētras, plūdi, zemestrīces utt). Bija tik reāli. Nezinu, kas ar mani notiek, bet man acīs sariesās asaras un tik tikko noveldījos neraudāt (tas izskatītos diezgan interesanti). Nezinu, kas ar mani notiek. Vienkārši gribas sākt raudāt (pat negribot acīs sariešas asaras), ja redzu, ka kādam patiešām grūti. Kas ar mani notiek? 10 comments|post comment

[07 Dec 2004|09:13pm] FUIJ! Kāpēc es vienmēr sāku domāt tikai tad, kad jau ir par vēlu??! 4 comments|post comment

jopcik [06 Dec 2004|05:29pm] [ mood | dīvaini labs:)mūzika ietekmē ] [ music | Natalie Cole / This will be ] Cilvēki, mīļie, vai kāds no jums man varētu pateikt, kāpēc Ziemassvētkus vismīlošākais cilvēks ir pārvērties par Ziemassvētku nīdēju nepilna gada laikā? 13 comments|post comment

Man plīst pušu galva / vai es vienkārši esmu stulba? [05 Dec 2004|08:55pm] [ music | Led Zeppelin / Tengerine(mīce man gan ar šito aplipinājusi.) ] Sēžu pie kompja, ieurbusies ekanomikas grāmatā. Cenšos atrisināt uzdevumu Smēķēt ir kaitīgi. Valdība grib samazināt cigarešu patēriņu par 20%. Cigarešu paciņa maksā Ls 0.50, bet elastības koeficients ir 0.25. Par cik jāpaaugstina cigarešu cena? Kad cenas pieauguma ietekme būs jūtamāka? Kam cigarešu pieprasījuma elastība ir lielāka? Pašlaik man tā ir ķīniešu ābece. Tā pat kā vēl daudz kas cits, piem "Preces īpatsvars izdevumu struktūrā un ienākumi". Labi, šo uzdevumu pēc 20 min galvas lauzīšanas (kamēr sapratu, par ko iet runa) vēl izrēķināju, bet citus tāda veida uzdevumus... Un rīt ekanomikā kd. Ko es darīšu augstskolā studējot ekanomiku??! Būs nopietnāk jāapdomā mūziķa karjera. heh... yeah, right... :) 11 comments|post comment

atglauztās pieres lētums [05 Dec 2004|01:27pm] [ music | Nirvana ] Klausos nirvanu. Beidzot satiku savu labāko draugu - pēc 2 ned neredzēšanās (ja neskaita nejaušo satikšanos pie 7.autobusa pieturas āgenskalnā). Tik patīkami beidzot parunāties ar kādu domubiedru. Parunājām un es sapratu dažas ļoti svarīgas lietas. Es nepalikšu lēta. Pat ne kāda notikuma dēļ. Nekādā gadījumā, lai gan tādam palikt ir tik viegli, jo vilinājums dažām lietām ir tik grūts un palīdz kļūt aklam, lai vairs nevarētu sevi novērtēt no malas. Nu kas tu nūģis esi? Bet par laimi es atturējos (mēs atturējāmies) un tagad jūtu dziļu gandarījuma sajūtu nevis kaut kādu nožēlojamu rīta komas variantu. Lai cik tas viegli nebūtu tādam palikt, tomēr es nevēlos kļūt par meiteni - atglauztā pumpainā piere. Gribu būt tāda, kāda esmu, nepakļauties ļoti vilinošiem vilinājumiem un kārdinājumiem vien tās perfektās gandarījuma sajūtas, ko sniedz apziņa, ka es spēju atturēties. Gribu būt tāda, kāda esmu, jo tieši tāda nav neviena, gribu būt dabīga un orģināla nevis nolietota. Paldies visiem maniem draugiem, es viņus patiešām novērtēju. Man tik tiešām ir tā paveicies ar tik ģeniāliem, orģināliem, dabiskiem, talantīgiem, skaistiem gan iekšēji gan ārēji un visādā citā ziņā perfektiem draugiem. Jo nav daudz tādu cilvēku. Tikai nesen sāku to novērtēt. Tāda iemesla dēļ vien ir vērts atturēties. Paldies. 16 comments|post comment

[04 Dec 2004|03:50pm] [ music | The Calling / Stigmatized ] Ļoti. Pavisam. Pilnīgi. Totāli. Man vajag kādu. Vienkārši. Sniegs ārā (lai gan tas man drīzāk atgādina slapjdraņķi). Ziemassvētku tuvošanās. Nez kāpēc mani tas šogad nemaz neiepriecina? Vienmēr man ir piemitušas spējas priecāties par sīkumiem, bet tagad? Brīvlaiku gan man gribas. Pagulēt, paslaistīties un neko nedarīt. Un nedomāt ne par ko. Jā, to man gan gribas. Varbūt es vienkārši esmu pārgurusi? Skola, ikdienas stress, mūžīgā steigšanās un nekā nepaspēšana mani ir nogurdinājusi. Tik tiešām. Tā vien dēļ gribas brīvlaiku. Šogad negribu, lai man vecāki vai radi kaut ko dāvinātu. Man vienkārši kaitina šīs piespiedu dāvanas. Šogad gribētu, lai mani ziemassvētkos apsveiktu tikai cilvēki, kuriem kaut ko nozīmēju. Varbūt man vienkārši pietrūkst vasaras? Jeb visa tā naivuma un pozitivitātes, ko man deva vasara? Bet es taču zinu, ka tā pat jau nekas vairs nebūs tā. 11 comments|post comment

[04 Dec 2004|11:19am] bāc. Vakar pēc skolas pārnācu mājās plkst 23:45 un man liekas, ka to neviens nemaz nepamanīja. Pie tam viskijs nav garšīgs. 11 comments|post comment

[03 Dec 2004|08:02am] Vakar bija tāds garīgais, ka tā vien gribējās izdarīt kko pavisam nelāgu. Sūklis saprot, par ko iet runa. Es nezinu, varbū, ka kaut ko no tā arī izdarīšu, ne tāpēc, ka tas man palīdzētu, bet dažkārt man gribas būt tādai, kādai man nevajag būt. Gribās uzpīpēt zāli un paklausīties nirvanu. Vakar biju pinīgi pārliecināta, ka vismaz vienu nakti (šo nakti) tipa aizbēgšu no mājām. Bet tas man laikam nekā nedos. Gribas kaut ko nevesalīgu. esmu pilnīgākais dumpinieks.. 5 comments|post comment

[01 Dec 2004|08:13pm] [ mood | bezjēdzīgs ] [ music | Lenny Kavitz / Can we find ] Tātad...iespējams maniem draugiem interesēs, kā es pavadīju šo nakti. Zinu, ka jūs visi jau tagad zinat, ka es esmu ' bišķiņ'  ne-normāla, nu bet... un tas jau arī vairs nav nekas neparasts. Tātad... šonakt es gulēju visai maz, jo aizgāju gulēt ap 23 00, nevarēju aizmigt un man VAJADZĒJA izvēdināt istabu un izmazgāt matus (tas nevarēja pagaidīt līdz rītam, jo man to VAJADZĒJA tieši tad un tieši tur), tad pamodos, ap plkst 12 30 mazgāju matus, pēc tam vēdināju istabu un aizgāju gulēt, bet vienalga nevarēju aizmigt. Tad paņēmu paspēlēt ģitāru un atkal gribēju svaigu gaisu, jo man atkal likās, ka istabā nav gaisa. Bet tā kā bija nakts, es biju ļoti viegli aizkaitināma un es nevarēju atrast mediatoru (!!) un ļoti sadusmojos un ģitāru arī kkur tur pat nometu, izdomāju palasīt vecās dienasgrāmatas. Tur bija ieraksti no manas bērnības, kad man bija 7 gadi. Es par to tā pārsmējos... tad es izdomāju iet gulēt (beidzot) apm plkst 3 00 naktī. Tad ap 7 00 man no rīta jau bija jāmostas. Vispirms no rīta es paklupu aiz savas ģitāras (ar kāju parāvu stīgas), gandrīz nomaucos. Tad paskatījos spogulī un biju šokā (nekad neej gulēt ar slapjiem matiem! ). Tad es nepēdu brokastis, jo gribēju vēl bik pagulēt, domāju, ka paēdīšu skolā. Bet protams, es uzvilku citas bikses, un naudu biju atstājusi citu bikšu kabatā, tā kā aizgāju uz skolu bez naudas ( to es atklāju tikai skolā). Tad man 1.stunda bija informātika, kuru e gandrīz pat nenokavēju (tas man ir liels sasniegums). Tur bija jāraksta kd - jāizveido 4 aprakstīti dokumenti. 1.dokumentu pa 5 lpp es ļoti ātri pabeidzu, otrajam bija jātaisa seriālie dokumenti, bet man bija debīls kompis, kurš nevarēja atvērt vajadzīgu failu. Tā kā es ap to stresoju kādas 20 min. Labākais tas, ka visiem citiem varēju palīdzēt (jo sajēdzu kko no datoriem), taču manējais kompis bija debīls un to dokumentu es nevarēju izveidot. Tad, kad manu darbu pārbaudīja skolotāja, atklājās, ka tabula, kuru es izveidoju, bija vajadzīgas 5 nevis 3 rindas (es to, protams, palaidu gar ausīm). par dokumentu, kuru es nevarēju izveidot, skolotāja saprata un tad man bija jāparāda vismaz vienīgais pareizais dokuments - 1. , taču tad atklājās, ka es viņu biju nejauši izdzēsusi!! Vislabākais, ka es tādēļ sāku paniski smieties... nu ok, ātri vēlreiz viņu pārtaisīju. Bet ko lai saka? Man šodien "veicas". Ā, vēl neminēju, ka es kafeinīcā aplējos ar ūdeni un aplēju arī vienu citu meiteni. Bet tas viss, protams, ir tikai normāli. Vēl, starp citu, mums šodien skolā bija aptauja, vai mēs gribētu, lai skolas tualetēs (jā, šeit bija minēts daudzskaitlis) tiktu ievietoti prezervatīvu automāti. Aina uz to atbildēja vienkārši - nē nu labāk vienkārši vajadzētu pie skolas durvīm norīkot policistu. Tas, protams, bija par citu tēmu domāts, bet skanēja jau labi. :D 4 comments|post comment

[01 Dec 2004|11:20am] Esmu nekaunīgi slinka... 2 comments|post comment

cilvēki, mostieties!! [30 Nov 2004|08:19pm] [ music | simpsoni ] Bļāviens kā man vajag SAVAS bungas! Man vienkārši neizsakāmi izraisa cilvēki ar 'īpaši jūtīgām' ausīm. Nu bāc, cilvēki, atjēdzieties taču beidzot un saprotiet, ka bungas IR skaļš instruments un tur nu NEKĀ nevar padarīt!! Tas ir neizsakāmi kaitinoši! agrhh.... 2 comments|post comment

negribu [29 Nov 2004|10:09am] Vakar atklāju, ka es nezinu, ko gribu. Bet es zinu, ko es negribu. Es negribu: - sniegu - ziemu - rīt pasniegt Agnim privātstundu - skolu - celties no rītiem - šo vēstures stundu - nemācēt spēlēt bungas - runāt par mēģinājumiem (sarunāt utt) - Ziemassvētkus 3 comments|post comment

apmāta ar nirvanu [27 Nov 2004|07:01pm] [ mood | labs ] [ music | Nirvana/puss ] Nesen uzzināju, ka esmu apmāta ar nirvanu. Man viņa vnk nežēlīgi patīk. Vienkārši. Pie tam tikko sakopēju bungām visādas ģenialitātes, tā ka būs ko darīt. Man patīk nirvana tik ļļl... bāc 7 comments|post comment

laikam vēl ir ko darīt... [26 Nov 2004|10:09am] [ mood | miegains ] [ music | Lenny Kravitz / Are you gonna go my way ] Vakar (atkal) dienas laikā satikos ar 3 bundziniekiem, no kuriem 2 bija vnk ģeniāli bundzinieki. Beidzot uzzināju, ka jau iepriekš minētais bundzinieks, pie kura es pagājšreiz dzēru žaļo tēju un ēdu siermaizītes, ir viens no labākajiem bundziniekiem Latvijā. Dzirdēju arī, kā viņš spēlē. Bija neliels šoks.. Un pēc tam, kad viņš bija nospēlējis ar ģeniālu ritma un gaumes izjūtu kaut kāda džeza ritmu ar ģeniāliem brekiem, viņš teica "nu tagad parādi, kā TU spēlē!" Jā, labais...! Bija reāli. Bungas viņam arī tādas sūdīgas - agņa bungas visas kopā (bez šķīvjiem) maksāja 270 ls, bet viņa basa bunga vien maksāja apm 500 ls. Nu tas tā starpcitu, lai stādītos priekšā, ar kādu bundzinieku esmu sasējusies...Tagad viņš man tik daudz gudrības sastāstīja, ka vakarā, kad aizgāju gulēt, nevarēju aizmigt un pēc apm 1 h piecēlos un sāku trennēties spēlēt uz manas 'galvenās bungas'. Nu tipa.Tā apm h spēlēju divnieciņus (man beidzot sāka sanākt!), paradidlus, flamus un vēl daudz ko citu, ar ko man viņš pilnu galvu sastāstīja. Vēl man tagad Agnis nokačāja video ar pasaulē ģeniāliem bundziniekiem (soliņi). Un es sapratu, ka man vēl ir tik daudz, ko sasniegt... nu jā.. 3 comments|post comment

jāpaēd pusdienas [25 Nov 2004|08:36pm] Tikai tikko pārnācu mājās. Pēdējās dienas tas jau saucas normāli, ka šādā laikā es pārnāku mājās 'no skolas'. Es piekusu... 3 comments|post comment

[24 Nov 2004|07:03pm] [ mood | pacilāta ] [ music | The Crandberries/Ode to my family ] Tu salauzi manu sirdi, bet es to salāpīju. Tu iespļāvi man sejā, bet es to noslaucīju. Var arī tā. Es jūtos tik laimīga, ka gribas palekties, viss iekšā lēkā (tā ir, kad ir sakāpināta laimes sajūta), es vienkārši atradu laimi! Pēdējās dienas dzīvoju mūzikas radītā eiforijā. Es gribu tik daudz ko sasniegt! Jūtos tik laimīga un pacilāta. 4 comments|post comment

[24 Nov 2004|03:02pm] [ music | The Crandberries / Empty ] Vakar Krists teica "Ronalds nav aizgājis no grupas. Viņš tikai ir aizgājis uz kādu laiku un pēc tam viņš nāks atpakaļ." Nu nezinu...   Man piedāvāja spēlēt vēl kādā grupā. Vispār man nemaz nav vairs brīvā laika (mācos es pēdējā laikā no rītiem vai pa naktīm), taču negribējās atteikt labam draugam.   Vispār pēdējā laikā es jūtos pārāk muzikāla. Pārāk tāpēc, ka es tāda neesmu, neesmu nekāds talants. Bāc, es taču nemaz tā īsti nemāku vēl spēlēt! Bet atzīšos, ka man tas pat ļoti patīk. Tikai jūtos tā, ka nebūtu to pelnījusi.   Man apkārt ir pārāk daudz talantīgu un ģeniālu cilvēku!! 5 comments|post comment

narvesena hotdogs ar vīnes desiņu, gurķu salātiem un sinepēm Olimpijā [23 Nov 2004|09:00pm] [ mood | beidzot siltumā! ] Šodien bija savdabīgs piedzīvojums - pēc mēģa (apm 18 30, jo Agņa tētis mājās atbrauca daudz agrāk, nekā parasti un bija jābeidz ļoti ātri) braucu mājās un bija jāaiziet uz olimpiju nopirkt dažas lietas. Tikai viena lieta - ārā bija reāls putenis - vējš mani pūta projām uz visām pusēm, mani mati un viss apģērbs bija noklāts ar diezgan biezu balta sniega kārtu (jutos kā ilgi nelietota, apsnigusi mašīna) un sniegs pūta man no visām pusēm - vislabākais bija, kad sniegs sniga tieši sejā un ēs centos kustēties olimpijas virzienā, taču nekā tālāk par savām apsnigušajām kājām un šalli es neredzēju, viss priekšā bija tikai balts sniegputenis. Pie tam arī ceļa nebija, viss bija tikai sniega kupenas, pa kurām man bija jābrien, jo sniegs sniga  tik daudz un ātrii, ka bija neiespējami notīrīt ceļu. Visu ceļu kaut kā gāzelēdamās un klupdama gāju (ja to varētu saukt par iešanu, lai gan drīzāk tā bija vienkārši virzīšanās uz priekšu), neredzot, kur es eju, 1 cm noklāta ar baltu sniegu, seja vienkārši sāpēja no sala un bija slapja, kājas arī slapjas un nosalušas. Kaut kādā mistiskā veidā es tomēr nokļuvu olimpijā. Izskatījos savdabīgi un man atkal izdevās iekulties interesantā situācijā. Šodien visu dienu bija tikai jāskrien kaut kur, kaut kas jādara, tā ka nebiju nemaz paguvusi nekā paēst, tāpēc nopirku ļoti 'veselīgu' ēdienu. Tāda es arī sēdēju olimpijā uz soliņa - ar nosalušu, sārtu seju, slapjām, apsnigušām drēbēm, nosalušām kājām, vientulībā tiesājot narvesenā pirkto hotdogu ar vīnes desiņu, gurķu salātiem un sinepēm. Protams, tas izskatījās visai savdabīgi. Nu kā jau es ... :) 2 comments|post comment

[22 Nov 2004|09:42pm] [ mood | iedvesmojošs ] Tikai nesen pārnācu mājās tipa no skolas. Sapazinos ar kādu ģeniālu bundzinieku, ar kuru mēs padzērām zaļo tēju, paēdām siermaizītes un papļāpājām par bungām, bundziniekiem, paskatījāmies video, kā spēlē ģeniāli bundzinieki un vēlreiz papļāpājām par bungām. Kāds prieks beidzot satikt kādu, ar kuru visu dienu var runāt par mums abiem interesējošu tēmu - bungas. Pēc tam, kad jutos dziļi iedvesmota kļūt par ģeniālu bundzinieku, braucu Agnim pasniegt pirmo privātstundu ar jau iepriekš minēto tēmu. Man bija bails, ka neko nevarēšu viņam iemācīt, bet biju pozitīvi pārsteigta. Pie tam man tas pat iepatikās. Tad (jau nopelnījusi naudiņu :) ) braucu mājās un jutos dziļi iedvesmota. Gribēju jau aizbraukt uz mūz sk paspēlēt protams bungas. Taču nesen nopirku jaunus bungu kociņus (jo iepriekšējps salauzu), tikai izrādās, ka tie bija galīgs sūds, jo jau vakar pēc 2 h spēlēšanas man viņi saplīsa, tā kā man viņi pagaidām jāsalīmē, līdz, nopirkšu jaunus vajag trennēties. Tā arī ar trīcošām rokām ( no iedvesmas pārplūduma) nekur netiku izpausties... aaww... nu bet vismaz rīt pirmais mēģinājums ar jauno basistu. Man lielas cerības. Pie tam jaukais bunģieris, kuru šodien iepazinu, man pat uzdāvināja savus paštaisītos banbuseņu kociņus (tādas bungu vālītes, kuras izskatās kā kopā sasieti banbusa kociņi un skan savādāk - tā klusāk, spēlē citās dziesmās piem nirvana/about a  girl uc), kuri jauni maksā ap 12 ls. Nu tas protams bija ļoti mīļi :) Visa šī diena bija tik pozitīva, ka pozitīvais lādiņš mani beidzot atkal (!) ir padarījis par pozitivitātes iemiesojumu (vai kko sort of). Jūtos dziļi iedvesmota :) 3 comments|post comment

[21 Nov 2004|12:01pm] [ music | pnd/japanise ] Kā var apgāzt ūdenspīpi? Viens vārds - tizlums. 6 comments|post comment

navigation [ viewing | 240 entries back ] [ go | earlier/later ]