Citi [entries|friends|calendar]
//

[ website | Mana lapa ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[24 Feb 2015|05:33pm]

etalonfunkcija
Ā, gribēju paburkšķēt par šitādu lietu:
Lasu daudzlapu ceļojuma aprakstu "Rīga - Pekina", viss forši, esmu apmēram pusē, bet riktīgi kaitina, ka autore jau trešo reizi ceļā satiek cilvēkus "ar brillītēm". Nu, kādām, bļāviens, brillītēm. Cilvēkiem ir brilles, ja to ir svarīgi vispār pieminēt. Jeb viņi visi bija, tipa, kaut kādi šuriki, par kuriem citādāk nevar pateikt, kā tikai "ar brillītēm"? Tas tā kā melnādainos par nēģerīšiem saukt. "ASV par prezidentu ievēlēts nēģerītis" - vai nav mīļi?
7 comments|post comment

[23 Feb 2015|02:13pm]

bagdarama
Kāzas Indijā ir pārdzīvotas, gan ar sari skaistumu, gan greznībai blakus esošās ceremonijas uz zivjietinamās avīzīte, izcakotām nojumēm un nošmulētās drānās tērptiem paplāšu puikām. Jaunais pāris gan skaists, gan bezgala pārguris. Četras pilnas dienas,bet viņiem vēl viss turpinās.
Un jā, Indija ir gaidīšanas svētku zeme. Gaidām un runājam, runājam un gaidām. Un silts, tik ļoti silts. Bet naktis aukstas un asais rīta smogs rauj ciet elpu.
post comment

[20 Feb 2015|03:41pm]
anna
Jau kādu laiku cenšos mainīt savus interneta lietošanas paradumus, ikdienā vairs neejot lielajos "ziņu" portālos, jo no tiem uzvelkos vairāk, nekā uzzinu. Pietiek taču ar LSM. Apsvēru arī domu šos paradumu maiņas centienus sasaistīt ar gavēni. Tomēr šorīt automātisko ieradumu vadītajā interneta apgaitā jau atkal nonācu Delfos, un, it kā ar to nepietiktu, arī sadaļā Viņa. Atverot kādu rakstu ar īpaši kaitinošu virsrakstu, nonācu līdz mājaslapai/aplikācijai Noisli. Kur es biju ātrāk! Šī ir pirmā diena daudzu nedēļu laikā, kad beidzot izdodas salīdzinoši produktīvi strādāt, saglabājot iekšēju mieru par caurajiem zābakiem, caurvēju kontā, dominējošu neieinteresētību par savu trīs darbu pienākumiem un ilgām pēc vasaras ceļojuma, vienlaikus bažījoties par tā izdošanos. Lai neļautos pārmērīgam ikdienas stresam, man, izrādās, pietiek fonā atskaņot ugunskura + lietus + pērkona skaņas. Par tādām skaņām un to klausīšanos esmu iekšēji smīnējusi vēl daudz vairāk kā par lielajiem interneta portāliem, kur tās šorīt atradu. (Zinu, vaina jau nav portālos, bet tajā, ka nevis pasmejos un aizmirstu, bet uzvelkos un aizkaitinos par to izkārtojumu, kur, lasot jaunākās ziņas, blakus vienmēr ir arī tenkas, receptes, sekss un aizdomīgas žurnālistikas raksti krievu valodā). Tāpēc jau trešo gadu pēc kārtas, ja nu kaut ko gavēnī mēģināšu mācīties, tad tā būs mērenība (arī sev uzliktajos aizliegumos, brīvībās un spriedumos).

Manī ir absurdas, pa pusei dziļi patiesas, pa pusei romantizētas ilgas pēc darba ikdienas, par ko reizēm raksta [info]auksts_entelekt. Izlasu, sirds atdzīvojas, neko nekomentējot par izlasīto turpinu domāt vēl ilgi. Tā šorīt domāju, kuras lietas (piem. to attēli vai apraksti) man, uz nāves gultas kaut kādās ciešanās esot, varētu iepriecināt kā labas atmiņas par bērnību un mājām kā drošu un siltu vietu. Lauku mājas guļamistabas rakstainās tapetes un durvju stendere ar mūsu, bērnu, auguma atzīmēm gadu no gada, Rīgas dzīvoklī joprojām lietotais plastmasas ūdens trauciņš, no kura padzerties, tīrot zobus, kā arī notecējušas krāsas piles uz mazās tualetes durvju ailēm, kurās, līdzīgi kā mākoņos, vienmēr esmu redzējusi tēlus - tur ir zilonītis, liels gubu mākonis un haizivs, tagad gan es tos tik skaidri un dzīvi vairs nemāku saskatīt.

Mēģinu izprast savu attieksmi pret pašas rakstīto tekstu, tas mani ļoti kaitina, it sevišķi gari teikumi ar daudziem divdabja teicieniem un komatiem, "pēdiņas" (un iekavas), patoss un banāli emocionālu vārdu (brīnišķīgi, lieliski) lietojums, vienu un to pašu vārdu atkārtojums, gramatiska un stilistiska nekonsekvence, pārāk klišejiski salīdzinājumi, neprecīzi lietoti jēdzieni, neveikla pašironija un domu nepabeigtība. Vienīgie pašas rakstītie teksti, pret ko manī nerodas iekšēja asa reakcija un ko nevēlos iznīcināt un aizmirst, ir tapuši, pavadot laiku (vismaz dienu, bet labāk nedēļu vai mēnesi) klusumā. Es pārsteidzoši grūtā ceļā cenšos mācīties pieņemt savu un citu cilvēcību, nepilnību, bet, tā kā manī ir ļoti maz mērenības, tad iekšēji cīnos par to pat lietišķu e-pastu un šādi pierakstītu sadzīvisku pārdomu dēļ. Bet varbūt tā ir manī vēl nedaudz saglabājusies cieņa pret valodu un apziņa, ka radīt tekstu nenozīmē to vienkārši no sevis izvemt.
1 comment|post comment

Atklāti par patiesību [19 Feb 2015|10:35am]
acs
[termostats]
RĪGA, 18.02.15. Šovakar plkst. 18:56 veikalā "Cenuklubs.lv", kurš atrodas pēc adreses Rēzeknes ielā 3, Rīgā, iepirkās Latvijas Kristīgā radio prezidents un raidījumu "Atklāti par patiesību" un "Aktuāla diskusija" vadītājs Tālivaldis Tālbergs. Subj. iegādājās firmas "Metabo" šķērszāģi, dažādas spuldzes un citus sīkumus. No pārdevējas piedāvājuma vienā čekā ar zāģi reģistrēt arī maisiņu, viņš atteicās ar strupu: "Nē".
post comment

pusdienu ruminācijas - darbu prokrastinējums [18 Feb 2015|03:18pm]

bagdarama
Šodien pārmaiņas pēc pusdienās barojoša zupa salātu un sulas vietā, kā arī daži raw garden saldumi. Kafijas patēriņš gan ļoti līdzīgs, bet organisma attieksme pilnīgi neizprotama. Pukojas tā, it kā naglas un dzelkšņi būtu iebaroti.

Klusais secinājums sev - atcerēties, ka raw garden neko un nekad. Vai nu slikts fenšujs viņiem tur vai vēl kas, bet indē, indē organismu.
post comment

[17 Feb 2015|09:09am]

bagdarama
Mazgulēšanas dienas turpinās, labi, ka iekšējais pulkstenis uzrāva augšā sešos, vismaz paskriet paspēja. Kafija un labrīt.
post comment

[17 Feb 2015|08:57am]

bagdarama
Mīļie, izrādās sākusies Rail Baltica publiskā apspriešana. Rīgā būšot 25.feb, būtu interesanti aiziet paklausīties, ja būtu šajās arēs.
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]