Citi [entries|friends|calendar]
//

[ website | Mana lapa ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[02 Sep 2014|08:28pm]

etalonfunkcija
Laikam jāsāk krāmēt soma. Kā jau parasti, vēderā viss kņud, neko negribas. Nervozē, ka diezgan zems lietderības koeficients šādam gandrīz 3 nedēļu braucienam. Jāpiesakās kādam palīgā krāmēt malka, vai. Ko es darīšu visu to laiku, ja neskaita draudzēšanos? Ideāli būtu kāda fiksā haltūriņa :D Bet tad, iespējams, pietrūktu laiks visus satikt.

Otrā diena vienatnē. Ap pieciem man likās, ka saiešu sviestā, tādēļ izgāju pastaigā. Pārgāju pār novākto labības lauku (izbradāju svešu privātteritoriju gan jau), izbiedēju 2 zaķus, kas mežonīgā ātrumā pārplēsa uz lauka pretējo malu, baltās ļipas zibinādami. Paskatījos, ka abi bija kaut ko rakuši katrs savā vietā. Nez, ko tad meklēja?

2. septembris ir apmācies un kluss - viss pelēks, vējš pa brīdim papurina kādu koku, kas izmētā ap sevi dzeltenas lapas. Pa brīdim sijā lietus. Guļamrajonā visi logi aizvērti, viss sastindzis, rets skrējējs aizelso man garām, daži saimnieki ar suņiem. Neticami, ka tik pēkšņi pienācis rudens - naktī no 1. uz 2. septembri. Vakar vēl spīdēja saule, aiz loga čaloja pirmā skolas diena, bet šodien ap pieciem neviena bērna nav uz ielas, neviens nebrauc ar velosipēdu, nepastaigājas ar vecākiem. Tikai blāvas virtuves gaismas daudzstāvenēs aiz tramvaja sliedēm, nolīkušas galvas pār burtnīcām un koši oranži pīlādži slapjās ceļmalās. Pilnīgi tukšs 14. tramvajs aizbrauc centra virzienā; pasaule ir izmirusi.

Iegāju piemājas picērijā uz tēju. Paskicēju pīlādžus, bet tomēr nav ierasts ko tādu darīt publiskā vietā. Vispār nav ierasts neko cītīgi skicēt uz papīra, un ātri apnīk.
post comment

[02 Sep 2014|02:47pm]

etalonfunkcija
Āāā! Protams, ka sīkais, bet interesantais darbelis, kuru gaidīju visu augustu, ienācās šodien no rīta! Bet, tā kā es nelasu visus savus miljons epastus laicīgi, tad ieraksts pārcēlās uz laiku, kad būšu atpakaļ. Nu, es gan viņiem piedāvāju 5pm būt studijā, bet, redz, viņiem visiem kaut kādas svarīgākas darīšanas. Tad jau laikam nav tik steidzami. Sastresēja tik mani.

UPD.
Un tagad sarunājām uz 9:00 no rīta, kad būšu atpakaļ. Tas ir kaut kāds briesmīgs laiks. Tāda laika vispār nav. Cilvēki guļ tādā laikā.
post comment

[02 Sep 2014|10:27am]

etalonfunkcija
Labi, pamosties un aizvien vēl dzīvot vienai ir mazliet jocīgi. Tā ārprātīgā rosīšanās vakar - tur būs vainīgas kādas narkotikas.
3 comments|post comment

dzīve vienatnē [02 Sep 2014|12:14am]

etalonfunkcija
[ mood | stabils ]

Dzīve vienatnē ir kruta - tā es domāju no rīta, kamēr dzīvesbiedrs plivinājās virs mākoņiem, bet es mazgāju balkona grīdu un pucēju māju tā, ka šņakst, izmetot dažas vecas mēbeles, no kurām vajadzēja tikt vaļā jau pirms 3 gadiem. Tā es domāju arī pa dienu, kamēr braucu lejā no kalna, lai veiktu dažus iepirkumus hobijlietu veikalā - pasākums, kuram nekā nevarēju ilgstoši saņemties, un, visticamāk, arī šodien nesaņemtos, ja nebūtu viena mājās. Pēc tam es atgriezos dzīvoklī nogurusi, un nolēmu, ka dzīve vienatnē nemaz tā nerullē, jo no veikala atstieptos produktus vakariņām man pašai vien būs jāgatavo. Labi, ka ledskapī atradās malks sidra, kas mani mazliet uzmundrināja. Vakariņas izdevās lieliskas, bet es to tā īsti nemaz nepamanīju, jo, lai arī šodien es dzīvoju viena, briesmīgi visu laiku bija jādomā par dzīvesbiedru. Atkarība! Un kaķis, sivēns, arī pa brītiņam tupēja uz sliekšņa un gaidīja saimnieku, un tad man viņam bija jāstāsta, ka nenāks šovakar. Vai tur nežņaudzas sirds?!

Kopumā, ļoti interesants eksperiments. Man liekas, ka šī ir pirmā reize pēdējo 10 gadu laikā, kad es savās mājās esmu viena. Nu, tā, ka es negaidu nevienu pārnākam, jo zinu, ka nenāks. Man varētu iepatikties, khem. (Jā, tie 3 mēneši Erasmusa uz savu galvu bija laimīgākais un izmisīgākais laiks manā līdzšinējā dzīvē.)
Ļoti interesanti, ka produktivitāte šodien kāpusi apmēram 5x, salīdzinot ar parastu dienu. Pēc otrās vešmašīnas kravas vakaru noslēdzu ar šķidro gumiju glazējot nesen izceptos auskarus. Apdomāju pat nokāpt līdz sportsbāram uz vienu dziru, bet es neesmu nekāds vīrietis - nevaru vienkārši sēdēt pie glāzes un skatīties tālumā, bet kaut ko skribelēt blociņos vai planšetē neesmu publiskās vietās ieradusi. Līdz ar to paliku mājās, kur pati varu likt mūziku, kas atbilst konkrētā brīža noskaņojumam, rakstot epastus.

Ir secinājumi. Ir jāpadomā par uzstādījumiem savā galvā.

12 comments|post comment

fjuff [31 Aug 2014|09:57pm]

etalonfunkcija
[ mood | :) ]

vien' beciņ' )

4 comments|post comment

[31 Aug 2014|05:13pm]

etalonfunkcija
[ mood | roka sāp ]

Jau 5 stundas zīmēju, bļāviens, sēnītes.

4 comments|post comment

[29 Aug 2014|10:18pm]

etalonfunkcija
Vasara, tātad, ir beigusies. Es tā arī nesapratu, ka viņa bija. Tāda jocīga šogad padevās, man liekas, ka mēs īsti nesatikāmies.
Riteni šogad esmu nostiepusi lejā apmēram 3 reizes. Tas ir tik nīkulīgi! Peldējos vienreiz, bet tas neko daudz nenozīmē, jo jau daudzus "pēdējos gadus" es peldos ļoti reti.
Man šķiet, ka pārsvarā es sēdēju mājās pie datora, refrešojot cibu un feisbuku. Mjā. Bet ārā bija vai nu pārāk karsti (virs +30), vai pārāk lietaini un auksti (zem +20).
Es kaut kur it kā gāju, tusējos, vairākas reizes līdz pat rītam, šad tad līdz vēlai naktij, bet neko no tā īsti negribējās. Vēl biežāk es gāju gulēt jau ap pusnakti vai pat vēl agrāk.
Vasaras lielāko daļu man bija slikti - daudz mazu personīgu traģēdijiņu, kas plūstoši nomainīja cita citu.
(Šobrīd man ir labi, bet es nekad nezinu, cik ilgi tā noturēšos.)
Salīdzinoši ar pagājušo vasaru, bija daudz ciemiņu un caurbraucēju, un kopumā tas radīja tādu patīkamu "mazās pasaulītes" mājīgumu. Nu tā, it kā Rīga būtu pietuvojusies par saviem 500 kilometriem vismaz.
Drusku pabraukāju pa Čehiju, bet ne daudz. Vasarās būtu jābraukā vairāk. Vēl vairāk. Un jāguļ teltīs. Un jākurina ugunskuri pie ezeriem.
Ar dominiku izstaigājām uz izpētījām baznīcas ļoti patīkamā izbraucienā uz Kutna Horu. Sen tur nebija būts, jau bija aizmirsies, ka vecpilsētiņa tur tik jauka.
Ar dzīvesbiedru bijām maijā Londonā, vasarā aizbraucām izpētīt vietējo Tāboru, vēlāk Bezģezu.
Es rosīju pārduotuvi, kaut ko sarosīju ar, viss vēl procesā. Jāpērk šujmašīna.
Tad vēl es mēģināju atrast alternatīvus darbus, bet tur pagaidām klusums.
Šausmīgi ātri pagāja tā vasara.

Un man visu laiku nāk miegs, un tādēļ arī nerakstās cibā. Kā piesēžos padomāt, tā vate galvā, un neko nevar uzrakstīt.

Jā, pēdējā laikā izdomāju par sevi visādas lietas. Par to, kāda esmu, ko gribu.
(Šobrīd, piemēram, es esmu miegaina un gribu gulēt.)

Nākamnedēļ būšu Rīgā, ja kas. Līdz 20. septembrim. Var pieteikties mani satikt.
10 comments|post comment

[27 Aug 2014|12:22am]

etalonfunkcija
Šodien man bija brīnišķīgi piepildīta diena - es uztaisīju papīrīti. Saplēsu vienu un uztaisīju citu.
Papīrītis vēl ir slapjš, rīt redzēs, kas tur galu galā sanācis.

Teltī, tātad, es nenosalu, bet tas tikai tāpēc, ka biju aizņēmusies sakarīgu guļammaisu. Pat šajā vienu brīdi piezagās aukstums, bet līdz kaulam neielīda. Teltī, starp citu, es gulēju tādēļ, ka biju aizbraukusi uz dūdu festivālu. Kopumā es gaidīju kaut ko iespaidīgāku laikam, tomēr vakars noslēdzās pavisam lieliski - ar mākslinieku saspēli krogā. Tā sagribējās dziedāt un dejot, ka nekas neatlika, kā to arī darīt. Uz mirkli, protams, uzkrita melanholija un sirds smagums, ka šo sev tik ļoti tuvo vidi esmu atstājusi, bet - re - ir jau arī iespēja ko līdzīgu piedzīvot emigrācijā. Jāsaņemas tik drosme citreiz līst pa vidu ar savām latviešu folkloras zināšanām.
2 comments|post comment

[23 Aug 2014|08:10am]

etalonfunkcija
Kaķis jau pārcēlies uz ziemas migu, bet es braukšu noslēgt vasaru ar gulēšanu teltī.
Naktī sola ap +10, man nav pārliecības, ka es izdzīvošu.
4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]