Citi [entries|friends|calendar]
//

[ website | Mana lapa ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[18 Dec 2014|07:07pm]

bagdarama
Rīgas paradokss. Neliela pilsēta, kuras ielās ārkārtīgi reti uzskrien virsū pazīstamiem. Tiktāl gandrīz trīs nedēļas šeit,tikai viena impromptu tikšanās.
post comment

[18 Dec 2014|06:46pm]

bagdarama
Rīga mainās. Paši gan arī.
Pīpēju pie iloveyou, garāmejošs pīpmanis vēlēja uz veselību. Saņemot to pašu pretī,atsauca paldies. Turpināja ceļu,pagriezās atpakaļ. Ja vēlaties ieraudzīt skaistāko meiteni pasaulē, paskatieties spogulī. Un devās tālāk.
Pilsēta ir mainījusies. Mēs arī.
3 comments|post comment

[17 Dec 2014|09:55pm]

etalonfunkcija
Art Assistant

Nav slikti. Pavisam kolosāli būtu, ja man maksātu par to kastu stiepšanu un zemes rakšanu.
Šorīt cēlos 3:20.
Nav spēka neko vairāk pateikt.
Prakse 2 dienas.
Ā, rīt no seta būs jānošķipelē zirgāboli - aktieris kaut kāds neaudzināts gadījies.
2 comments|post comment

daļa 4 [16 Dec 2014|09:13pm]

bagdarama
Otrā apmācības diena ir labāka. Lektore arī,lai gan gribētos vēl precizitāti un skaidras zināšanas nevis anekdotiskus piemērus. Bet nu labi.
Jaunās sporta čībiņas izmēģinātas. Un pirmo reizi mūžā 10k. Nav slikti. Mēģinās atkal kādu reizi.
2 comments|post comment

daļa 3.1. [15 Dec 2014|11:44am]

bagdarama
gandrīz aizmigu. Izrādījās arī,ka neesot nekādas īpašās literatūras vai papildizglītības šajā jomā, vismaz pēc lektores vārdiem.

Mazliet esmu vīlusies, lektorei ir samērā neforša attieksme pret darbadevējiem, darba ņēmēju aicina stāstīt pekstiņus, un valsts arī esot neforša. Kāpēc gan laipnā lektore strādā šajā jomā, nudien nezinu. Lektores talants lasīt no lapas un iemidzināt gan ir ievērojams.
post comment

piedzīvojums daļa 3 [15 Dec 2014|08:55am]

bagdarama
Mazbrītiņa laiku tērējot,apmeklēju iestādes, arī NVA. Šorīt uz kvalifikācijas celšanu, LV sociālās tiesības. Daļa biedru mazliet paģiraini.
2 comments|post comment

[14 Dec 2014|03:57pm]

jim
Tagad par "Četru mielastu" Lielo Kristapu mani personīgi apsveicis arī Vims Venderss. Es par atbildi viņu uzaicināju uz Čomski.
29 comments|post comment

[11 Dec 2014|11:49am]

etalonfunkcija
Jautājums galvenokārt tiem, kuri katru dienu neiet uz biroju noteiktā laikā un kurus nemodina bērni piespiedu cīruļa režīmā - cikos apmēram jūs ejat gulēt un cikos ceļaties?
36 comments|post comment

mākonī [09 Dec 2014|03:14pm]

etalonfunkcija
Visu dienu tik smuka saulīte spīdēja (beidzot!!!), zilas debesis, zālei salna uzzmīmējusi baltas kontūras, un mākonis sēdēja ielejā - es no loga redzēju tā netīri balto sānu virs koku galotnēm - tieši tajā vietā, kur skatienam vēl bija jāskrien tālumā, tas atdūrās pret necaurredzamu sienu, pasaules malu. Tādi mēs te saules apspīdētie aiz žoga bijām uz brīdi.
Tikko tas mākonis uzkāpa kalnā; un atkal te ir migla un tumsa, vēl tik dažas mājas pāri ielai redzu.
post comment

[08 Dec 2014|12:14am]

etalonfunkcija
Ļoti labi, ka vakar aizgāju uz savu franču draugu Ziemassvētku vakariņām - pie galda iznāca sēdēt blakus interesantam pārītim. Džeks tāds bārdains, pilnīgi relaksējies operators ar atšķirīga pelēkuma zeķēm kājās; dāma - nospriegota atspere - izbijusi medicīnas darbiniece, kas autopsējusi līķus, bet tagad aktrise un fokusa pūlere. Turam īkšķus dūrītēs, lai mans jaunais konekšens nestu augļus.

Bez tam, random Santa loterijā tiku pie pirotehnikas. Ja tas nav lieliski, kas tad ir?!!
2 comments|post comment

[07 Dec 2014|02:32pm]

etalonfunkcija
Iegādājos galda lampu. Tagad jūtos kā rupucītis, kurš ziemas sezonā apmierināti gozējas savā terārijā. Ārpus šī patīkamā 2700 K gaismas apļa ir drēgna tumsa un eksistences gals, aha.
post comment

[05 Dec 2014|11:51pm]

etalonfunkcija
Kamēr no rīta samiegojusies sēdēju pie galda un blenzu pelēkajā rīta gaismā, ieraudzīju, ka dzīve ir tāds zobratu mehānisms, kurā mainot kaut mazāko lietu, tas var ietekmēt visu mehānisma darbību. Reizēm kāds izmainīts nieks vienā posmā liek čīkstēt un raustīties lielākajiem zobratiem. Reizēm kaut kas pats izlūzt, jo nesaskaņojas ar kopējo pulsāciju. Reizēm negaidīti pievienojas. Mainās ritmi, virzieni, čerkst smilšu graudi un putekļi, reizēm viss ieeļļots dūc - tās ir laimīgas dienas. Bet gadās, ka mehānisms nobrūk, zobrati grabēdami iegraužas viens otrā, metāls vaidēdams deformējas, viss kauc un dreb līdz apstājas izārdīts, vien sirds - pats galvenais zobrats - kaut sāpīgs un šķībs, līdz nāvei neapstājas.
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]