Citi [entries|friends|calendar]
//

[ website | Mana lapa ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[08 Jan 2017|12:35am]

etalonfunkcija


Šis ir mans kalns un mani jumti, un mani vilcieni, kas brauc garām. Šīs ir tik ļoti manas mājas, tik ļoti man, instant love kopš pirmās tikšanās. Te ir augstie griesti un parketa grīdas, un otrajā stāvā mūžīgi mainīga bērnu mākslas izstāde, te ir studentu pīpētava kāpņu telpā pie loga un bēniņi, kuros reiz notika kultūras pasākumi. Te ir dzīvokļa biedrene, kura dzied gruzīnu ansamblī, kas mēģina mūsu viesistabā, un te ir divi restorāni pirmajā stāvā, un kaimiņi, kuri sagaida pie namdurvīm ar alus kausiņiem rokās. Te ir pat savs dārziņš pie sliedēm! Un vasarā tur zēla kaņepes. Un te ir Tunelis - gandrīz dzīva būtne tieši zem maniem logiem (par Tuneli man jāstāsta atsevišķi). Un Karlīnas laukums te ir ar brīnišķi gotisku baznīcu un izrotātu egli, un Žižka uz zirga kalna galā, kas izgaismojas rīta saulē, un Lielo Plūdu atzīme uz manas mājas stūra pirmā stāva griestu augstumā, un visādi veikaliņi un kafejnīcās, kuras vēl neesmu izpētījusi, jā, kaķu kafejnīca šeit ir, un dažādu krāmu bode, kurā es aizvakar nopirku siltināšanas gumiju ārdurvīm, un briesmīgi auksti arī te ir, bet tas nav svarīgi, jo viss pārējais ir pilnīgi brīnumaini un lieliski, kaut vietējie šņaukājas par šo rajonu kā čigānu mītni un septembrī mums apzaga dzīvokli (mūsu pašu dumības dēļ), vienalga šīs ir absolūti kolosālas mājas.

Un šovakar man ir skumji, kaut pilsēta ir piebirusi ar sniegu. Bet arī tas nav svarīgi. Būs drīz atkal priecīgi.

---
4 mēneši jaunas, nesaprotamas dzīves. Skumji un priecīgi, un viss kopā.
12 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]