O.k. izskatās, ka jāsāk no pašiem pamatiem.
Tu, tāpat kā daudzi, uzskati ka baltvācietis = muižnieks. Muižnieki bija skaitliski diezgan neliela baltvāciešu grupa. Pārējie bija pilsētu tirgotāji, amatnieki, strādnieki un arī zemnieki. Piekrītu, ka dzimtbūšanas laiks pēc definīcijas nevar būt labs un baltvāciešu kopiena savā vairumā bija ļoti konservatīva, tendēta uz savu privilēģiju saglabāšanu par katru cenu. Krievijas impērijas galms daudzās situācijās, it sevišķi 18/19.gs. mijā, bija daudz progresīvāks par Baltijas provinču landtāgiem. Arī es uzskatu, ka baltvāciešu elites politika un attieksme attiecībā pret latviešiem visa 19.gs. laikā bija ļoti tuvredzīga un augstprātīga. Savā ziņā tā pat sekmēja lielas daļas latviešu aizraušanos ar sociālismu 19.gs. beigās un 1905. gada notikumus. Tomēr uzskatīt, ka latviešu un baltvāciešu kultūras 700 gadus dzīvojot līdzās (lai arī ar maz tiešiem kontaktiem) nav ietekmējušas viena otru ir pilnīgi aplam. Jāmin kaut vai latviešu dziesmu svētku tradīcija, daudzas ietekmes valodā un teju visa ēšanas kultūra. Baltvācieši savukārt aktīvi piedalījās Jāņu svinēšanā un viņu lietotajā vācu valodas vietējā dialektā arī bija viena otra latviešu valodas ietekme.
Savukārt ar savu apgalvojumu par cīnīšanos pret Latvijas republiku tu apvaino visus tos baltvāciešus, kas tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. Līdz Bermontiādes laikam arī latviešu vairums neticēja savas valsts iespējamībai un fanoja par sarkanajiem. Nebija brīnums, ka arī baltvācieši tai neticēja un labprātāk vēlējās saglabāt pirmskara modeli to nedaudz uzlabojot (iesaistot pārvaldē arī latviešus). Tomēr pēc Cēsu kaujām, kad Baltijas Landesvērs nokļuva britu ģenerāļa H. Aleksandera pakļautībā, baltvācieši uzticami cīnījās Latgales frontē pret boļševikiem. Un lielā mērā tieši viņi Bermontiādes laikā noturēja austrumu fronti, kamēr galvenie latviešu spēki cīnijās pie Rīgas. To, es ceru, tu zināji.

Ar žīdiem personīgā pieredze ir bijusi minimāla, tāpēc spriežu pēc vēstures faktiem. Tie liecina to, ka 1941. gada 14. jūnija deportācijas latvijas žīdu kopienu skāra ļoti smagi. Ja palasa izsūtīto sarakstus, tad teju katrs trešais ir žīds. Viņiem nebija pamata mīlēt boļševikus, jo kā jau izsenis ar tirgošanos darbojošās sabiedrība galīgi neatbilda padomju pilsoņa etalonam. Netrūka gan arī starp viņiem strādnieku, tiem arī attieksme varēja būt drusku savādāka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redzi, kultūras savstarpēji viena otru ietekmē kā benzīns ūdeni - sabojā. ja vāciešu dēļ ir noplicinājusies kulinārā kultūra, tad tikai žēl. un par dziesmu svētkiem tas ir absurds mīts - ka vācieši tos izdomājuši. cilvēki ir dziedājuši 50000 gadu. pieļauju, ka koru sadziedāšanās un svētku gājieni bijuši jau romas impērijā.
dēļ vācu amatnieku, meistaru, tirgotāju, grāmatizdevēju, žurnālistu un to pašu muižnieku privilēģijām reģionā neattīstījās metalurģija, ķieģeļu cepļi, stikla fabrikas. viņi kā suņi uz siena kaudzes sēdēja un līdz pēdējam smacēja ekonomiku. no visiem reģioniem simtiem tūkstoši bija spiesti emigrēt, grāmatniecībā, būvniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā, izglītībā - visur vācieši ar agresīvu spīvumu slāpēja latviešus. dēļ vāciešiem mums ir par n% mazāk visa kā (pasakas, mākslas, arhitektūras, sasniegumi zinātnē, cilvēki, biznesa un tieslietu tradīcijas utt, utjpr.), izņemot eksporta graudus, kokmateriālus un lielopu gaļu (tās bija gandrīz vienīgās sfēras, kuras tika atļautas).
par izsūtītajiem - neticu, ka tur bija ž. deportācijas vērsās pret latviešu inteliģenci un saimnieciskajiem darbiniekiem. ja katrs trešais bijis ž, tad ž muzejā tas būtu pieminēts, bet tur ir klusums par šo tēmu. katrs trešais būtu 50k, ja ž vispār bija 50k.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu mani atvaino, bet es nevaru pieņemt tik vienkāršotu skatījumu uz vēsturi. Varbūt ar to arī šo viedokļu apmaiņu beigsim.

(Reply to this) (Parent)