Neprātīgā saprāta balss -
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
|
15:43
[Link] | Gadu mijā aizdomājos drusku par darba lietām un konkrētāk par Jelgavu. Pilsēta ar neveiksmīgāko likteni Latvijā. Pilsēta, kas vairākus gadsimtus bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta ar savu galmu un galvaspilsētai raksturīgu kultūras dzīvi un metropoles statusu, vēlāk tā neko daudz nezaudēja arī 100 gadus esot Kurzemes guberņas galvaspilsētas statusā un Latvijas neatkarību sagaidīja faktiski kā valsts otra lielākā pilsēta kuras arhitektūra un kultūras mantojums daudz neatpalika no Rīgas. Un tad tas viss izkūpēja dažu 1944. gada augusta nedēļu laikā, kad Jelgava ielu kaujās un uzlidojumos faktiski tika noslaucīta no zemes virsmas. Vecie Jelgavas apkārtnes iedzīvotāji joprojām ļoti emocionāli atceras vairāku dienu ilgušo pilsētas degšanu. Jelgava manuprāt varētu būt Latvijas Drēzdene, tikai atšķirībā no šīs Saksijas pilsētas, kuru uzcēla atpakaļ, Jelgavu pilnībā pārplānoja un tās vietā uzbūvēja faktiski jaunu padomju pilsētu.
Neskatoties uz to, daudziem ir liels pārsteigums uzzinot, ka Jelgavā ir ap simts arhitektūras pieminekļiem. Ņemot vērā milzīgos pilsētas postījumus, teju katra ēka, kas brīnumainā kārtā ir palikusi mazāk vai vairāk neskarta ir iekļauta pieminekļu sarakstā. Protams lielākā daļa no tām ir vecās Jelgavas nomaļu ēkas, kas citos apstākļos diez vai būtu pieminekļi. Iespējams lielākā mistērija ir neizprotamā kārtā izdzīvojušais kvartāls ap Jelgavas dzelzceļa staciju, jo principā jau tas ir stratēģisks objekts ko parasti iznīcina pašu pirmo.
Beidzot var arī runāt par to, ka ne tikai iedzīvotāji, bet arī pilsētas vadība ir sapratusi, ka vecās koka ēkas nav vieta kur izmitināt vistrūcīgāko un nelabvēlīgāko pilsētas kontingentu, bet gan viena no nedaudzajām saiknēm ar veco Jelgavu.
Mūzika: Therion
Tags: darbs, eksistenciālisms
|
|
| |
Vairāk jau nojauca nekā nobumboja/nodega. |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}