Neprātīgā saprāta balss -
Oktobris 11., 2017
10:37
[User Picture]

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šajās dienās aprit gads kopš vecmammas nāves. Lai arī pēdējos gados redzējāmies reti, viņa mūs ar māsu faktiski uzaudzināja, jo bērnudārzā negājām un arī vēlāk vienmēr viņa mūs sagaidīja no skolas ar karstu zupu. Dzīvojot vienas pilsētiņas un faktiski viena kvartāla robežās tāda braukšana ciemos pie vecmammas faktiski neeksistēja, jo viņa jau visu laiku bija tepat tuvumā.
Tipisks ''ulmaņlaiku'' lauku bērns no tāla Latvijas pierobežas pagasta, kas tomēr bija pietiekoši veca, lai visus 2. pasaules kara un pēckara notikumus pieredzētu jau tikpat kā pieaugušais un tiešs liecinieks. Labi, ka daudzus no viņas atmiņu stāstiem izdevās piefiksēt.
Savas dzīves laikā apglabājot abus savu dēlus un vīrus tomēr spēja saglabāt optimismu un dzīvu interesi par Latvijā notiekošo. Bija liels patriots, kas vienmēr raudāja dzirdot Latvijas himnu un ļoti vēlējās sagaidīt Latvijas simtgadi. Būtu arī sagaidījusi, ja ne viņas pēkšņi atklātā slimība. Joprojām nesaprotam, kā tādam cilvēkam kā viņa, kas par katru sīkumu sauca ātros un diezgan bieži dzīvojās pa slimnīcām, plaušu vēzi pamana tikai pēdējā stadijā, kad metastēzes ir ielīdušas jau kaulos.
Vismaz uz kapiem būs jāizbrauc šajās brīvdienās.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Powered by Sviesta Ciba