Nu principā tā arī bija. Liela daļa sabiedrības pēc 1.p.k. par visu pārdzīvoto šausmu un pašu kara cēloni kā reiz uzskatīja tieši racionālismu, tāpēc meklēja glābiņu iracionālajā. Visi tie 20.gs. sākuma un arī pēckara mākslas ''ismi'' ir kā reiz tas. Patveršanās sapņu un emociju pasaulē, jo racionālisms nebija spējis sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un bija novedis pasauli pie sabrukuma.
Turklāt tas viss aizsākās jau 19.gs. sākumā kad Romantisma kustība mākslā, ar savu mūžīgā ceļinieka un meklētāja tēlu, radās kā pretreakcija apgaismības racionālismam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

abiem tēliem nevajadzētu vienam otru izslēgt. šobrīd jau viegli spriest kā "toreiz" bija, bet man šķiet ka vai nu agrāk bija mazliet labāks attaisnojums vai arī mūsdienu izpausmes vienkārši ir lētas - puse cilvēces zināšanu gūgles tantes rokas stiepiena attālumā un daudz visa kā jaunatklāta.

bet ir jau arī demogrāfija, kam uz tehnoloģijām un zinātni kārtīgi vai pa pusei stāv. kura sabiedrības daļa - ezotērikas vai racionālisma piekritēji - ir lielāka un kāds tieši ir abu sadalījums pa dzimumiem un vecumiem es gan neņemos spriest, trulas spekulācijas tikai būs

(Reply to this) (Parent)